Skolās nav reģistrēti 1035 obligātā izglītības vecuma bērni; 11 tūkstoši dzīvo un mācās ārvalstīs

Ja salīdzina ar iepriekšējo gadu jeb 2022. gada pārskatu, pērn ir samazinājies skolās nereģistrēto un ārvalstīs esošo Latvijā deklarēto bērnu skaits. Lūk, ko vēstījām pirms gada: 1881 Latvijā deklarēts piecus līdz 18 gadus vecs bērns dažādu iemeslu dēļ nav reģistrēts Latvijas izglītības iestādēs, savukārt vēl 14 289 Latvijā deklarēti bērni dzīvo un mācās ārvalstīs.

IKVD tāpat kā katru gadu, arī 2023. gadā apkopoja un analizēja pašvaldību ievadīto informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) par izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma (5-18 gadi) bērniem. Līdztekus kvalitātes dienests īstenoja aktīvu skaidrojošo darbu par nepieciešamību pašvaldībām iegūt un ievadīt pēc iespējas precīzāku informāciju par obligātā izglītības vecuma bērna statusu un cēloņiem, kādēļ viņi nav reģistrēti nevienā Latvijas izglītības iestādē. Informācijas ievades kvalitāte no pašvaldību puses ir uzlabojusies, tomēr tā joprojām ir pilnveidojama.

2023. gadā liela uzmanība tika pievērsta Latvijā dzīvojošiem Ukrainas civiliedzīvotājiem obligātajā izglītības vecumā, kā arī tam, vai viņi iegūst obligāto pamatizglītību. Apkopojot pašvaldību VIIS ievadītos datus, secināts, ka tālmācībā Ukrainas skolās mācās 562 bērni, savukārt par 298 Ukrainas civiliedzīvotāju bērniem, kuri nav reģistrēti izglītības iestādēs, pašvaldībām informāciju iegūt nav izdevies vai pašvaldība informāciju nav ievadījusi.

Par 11887 no VIIS ievadītajiem Latvijā deklarētajiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem obligātajā izglītības vecumā pašvaldības vai skolas sniegušas informāciju, ka ģimene izbraukusi no valsts, savukārt attiecībā uz 1035 bērniem pašvaldības nav ievadījušas informāciju vai ievadījušas atbildi, ka informāciju iegūt nav izdevies. Pašvaldības parasti veic bērna dzīvesvietas apsekošanu, sūta vēstules ar aicinājumu sniegt informāciju vai sazinās ar bērna radiniekiem. Lielākajā daļā no šiem 1035 gadījumiem, kad pašvaldībai informāciju iegūt nav izdevies, bērna deklarētajā dzīvesvietā neviens nedzīvo, tajā dzīvo citas personas, kuras par bērnu neko nezina vai uz nosūtītajām vēstulēm atbilde nav saņemta.

Lai gan vecāku izpratne par nepieciešamību bērnam invalīdam iegūt izglītību atbilstoši viņa spējām un veselības stāvoklim uzlabojas, joprojām ir 10 bērni invalīdi un 10 ilgstoši slimojoši bērni, kuri nav reģistrēti izglītības iestādēs. Tāpat ir bērni, kuri pirmsskolas izglītību apgūst ģimenē (27) vai bērni, par kuriem pašvaldības sniegušas informāciju, ka izglītības ieguve tiks uzsākta nākamajā mācību gadā (96).

2023. gada augustā kvalitātes dienests veica ikgadējo datu apkopojumu par ilgstošiem neattaisnotiem kavējumiem 2022./2023. mācību gada 1. un 2. semestrī. Datu drošticamība pilnveidota, jo ir informācija, kas VIIS tiek iegūta no skolvadības sistēmām – "E-klase", "Mykoob" un pašu izglītības iestāžu izveidotām skolvadības sistēmām. Šie dati reizi semestrī tiek importēti VIIS. Līdz ar to, analizējot datus par ilgstošiem neattaisnotiem kavējumiem, tiek izmantota informācija gan no skolvadības sistēmām, gan no VIIS funkcionalitātes "Ilgstoši neattaisnoti kavējumi".

Kopumā 2022./2023. mācību gada 1. semestrī mācības ilgstoši kavējuši 6968 izglītojamie, 2. semestrī – 9750. Var secināt, ka ilgstošo neattaisnoto kavētāju skaits visās izglītības programmās nedaudz pieaudzis, kā arī īpaši ilgstoši neattaisnoto kavētāju skaits pieaug katra mācību gada 2. semestrī.

Jāuzsver, ka kopējais kavējumu, tostarp neattaisnoto kavējumu, skaits ir ļoti liels. VIIS ievadītā informācija no skolvadības sistēmām liecina, ka vispārējās pamatizglītības programmās vismaz vienu mācību stundu 2022./2023. gada 1. semestrī kavējuši 41 545 izglītojamie, 2. semestrī – 44 548 izglītojamie. Ņemot vērā, ka pamatizglītība ir obligāta, šāds izglītojamo neattaisnoto kavējumu skaits ir ļoti liels, uzsver IKVD.

Izglītības iestādes, ievadot informāciju par ilgstošiem neattaisnotiem kavējumiem VIIS, kā biežākos iemeslus minējušas neierašanos uz pirmo stundu vai aiziešanu no pēdējām stundām, mācību motivācijas trūkumu, klaiņošanu, autoskolas apmeklēšanu, nodibinātas darba attiecības, nodibinātu ģimeni, atkarības, psiholoģiskas problēmas. Dažos gadījumos atzīmēts, ka tiek kavētas konkrētas mācību stundas/nodarbības, kā arī minēta iestāšanās Zemessardzē un dežūras mācību laikā.

2022./2023. mācību gada 1. semestrī 1467 gadījumos kā ilgstošu neattaisnotu kavējumu iemesls minēts mācību motivācijas trūkums, 60 gadījumos minētas uzsāktas darba tiesiskās attiecības, 93 gadījumos minētas atkarības, 11 gadījumos auklē savu bērnu, piecos gadījumos minēti ģimenes ceļojumi, par kuru attaisnojošiem iemesliem nav bijusi vienošanās ar izglītības iestādi.

Arī 2. semestrī kā galvenais ilgstošu neattaisnotu kavējumu iemesls visās izglītības programmās minēts mācību motivācijas trūkums – 1108 gadījumos, 79 gadījumos minētas uzsāktas darba tiesiskās attiecības, piecos gadījumos minēts ģimenes ceļojums uz ārzemēm, ko skola nav attaisnojusi.

VIIS ievadītā izglītības iestāžu rīcība ilgstošu neattaisnotu mācību kavējumu gadījumos gadu gaitā nav mainījusies. Tie ir centieni sazināties ar vecākiem (vairākkārt minēts, ka ar vecākiem sazināties nav iespējams), pārrunas ar vecākiem un bērnu, pārrunas ar pilngadīgu izglītojamo, pašvaldības sociālā dienesta un bāriņtiesas iesaiste.

Pašvaldību visbiežāk veiktās darbības neattaisnoto kavējumu novēršanai ir izglītojamā ārstēšana no atkarības, sociālā dienesta darbs ar izglītojamā ģimeni, atbalsta personāla iesaiste, starpinstitucionālās sadarbības sanāksmes sasaukšana, bāriņtiesas, kā arī Valsts policijas un pašvaldības policijas iesaiste, skaidro IKVD.