Irina ir viena no Valmieras daudzdzīvokļu namu iemītniecēm, kurai šovasar situācija ar kaijām ir kļuvusi īpaši traucējoša, pat biedējoša, jo kaijas ne tikai rada nepārtrauktu troksni, bet arī agresīvi uzbrūk, aizsargājot savas ligzdas un mazuļus. Kāpēc tā, un ko iedzīvotāji var darīt?
"Cilvēkiem bija grūti pārvietoties, bērniem bija bail iet, jo putnēni bruka virsū. Putnēni staigāja pa ceļu. Ja kāds nāca, tie uzbruka. Kaimiņienes mazdēlam viens gandrīz ielidoja acī, un vēl vienam puisītim arī. Kaimiņiene pussešos no rīta gāja uz darbu, putnēns nolidoja tieši virs viņas galvas, kas viņu ļoti izbiedēja," stāsta Irina.
Ornitoloģe Antra Stīpniece norāda, ka līdz augusta vidum kaiju mazuļi jau būs iemācījušies lidot, tāpēc ar kaijām vairs atliek tikai sadzīvot. Kaiju agresīvā reakcija ir izskaidrojama ar to, ka tās aizsargā savus mazuļus, kuri mitinās pagalmā. "Tas ir īslaicīgs uztraukums. Ja kaijas mazuļi ir tuvumā, tad vienkārši jāmāca savam bērnam neaiztikt vai turēties pa gabalu."
Ornitoloģe uzsver, ka metodes, ar kurām var cīnīties ar kaijām, ir diezgan bezcerīgas. Tomēr pastāv dažādi dzelži, kas liekami uz laternām, lai mazinātu kaiju ieligzdošanos, kā arī jādomā par ventilācijas šahtu ieejas pieejamības ierobežošanu. Irina stāsta: "Divas nedēļas atpakaļ man ventilācijas šahtā iekrita viens kaijas bērniņš. Vienu rītu dzirdēju kaut kur čivināšanu, nevarēju saprast, no kurienes tā nāk. Iegāju vannasistabā, tiešām – čivina. Iekāpu vannā un redzēju, ka viņš stāv aiz režģa. Nezināju, ko darīt, tāpēc saucu glābējus. Viņi atskrūvēja režģi un izglāba putniņu. Zvanīju arī nama pārvaldniekam un izstāstīju par ligzdu augšā. Viņš teica, ka pagaidām nedrīkst neko darīt, ir jāgaida rudens, kad putni aizlidos. Tad viņi kāps uz jumta un likvidēs ligzdu."
Viens no variantiem kā novērst kaiju ieligzdošanos problēmu ir vērsties pie namsaimniekiem. SIA "Valmieras namsaimnieks" valdes loceklis Andris Kabraks stāsta, ka cēloņus analizē un tad pārbauda, vai var tos novērst. "Attiecībā uz putniem, dzīvojamās mājas iedzīvotāji bieži vēršas pie mums ar lūgumu aizsegt ar tīklu koplietošanas telpas, piemēram, veļas žāvēšanas telpas, lai baloži vai citi putni netiktu iekšā. Tas ir veids, kā mēs risinām šo problēmu."
Tomēr pie kaiju iemitināšanās savos pagalmos dažkārt ir vainīgi paši iedzīvotāji, jo kaijām ir viegli pieejami barības resursi. "Kaijas pastaigājas pa apkārtni, daži cilvēki tās baro, kas nav normāli. Putniem vajadzētu pašu spēkiem meklēt ēdienu, nevis paļauties uz cilvēku palīdzību," pauž Irina.
Stīpniece norāda, ka cilvēki bieži vien izturas vieglprātīgi pret pārtiku: pērk to pārāk daudz, izmet ārā vai nepietiekami apēd kauliņus. "Daži ir tik vieglprātīgi, ka dalās ar pārtiku ar bezsaimnieku kaķiem, īpaši vecākas kundzes, kas pie mājas baro kaķus, domājot, ka palīdz, bet patiesībā tās uztur arī kaiju populāciju."
Cilvēki visvairāk saskaras ar problēmām, kas saistītas ar atkritumu izmētāšanu apkārtējā vidē, stāsta Kabraks. "Piemēram, ja atkritumu urnas ir vaļā, putni bieži dodas tur meklēt barību, izknābj atkritumus un izkliedē tos apkārt. Lai cīnītos pret šo problēmu, ir svarīgi nodrošināt, lai atkritumu konteineru vāki vienmēr būtu aizvērti. Tomēr ir arī trešās puses, kas, kā es saku, cilvēki bez noteikta dzīves veida, meklē kaut ko šajos konteineros. Pēc tam, kad viņi ir pabeiguši savu nodarbi, konteinerus atstāj vaļā, tāpēc putni atkal izkliedē atkritumus apkārt."
Efektīvākais veids, kā risināt atkritumu problēmu, ir izveidot slēdzamas atkritumu konteineru novietnes, kuras ir iežogotas ar sētu, lai putni un dzīvnieki netiktu klāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
