Viss var sākties gluži nevainīgi vai nejauši – vienkāršs ieraksts sociālajos tīklos, kas aicina iemaksāt "nieka" 50 vai 100 eiro, lai dažu dienu vai nedēļas laikā atgūtu šo summu desmitkārtīgi. Tas varbūt arī zvans, kurā izmanīgs pārdevējs stāsta un stāsta par ieguldīšanas iespējām, kas ir pilnīgi drošas, – jūs ieguldāt dažus tūkstošus, kas ātri nopelnīs vairākus desmitus tūkstošus. Izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība? Visticamāk tā ir krāpniecība.
Diemžēl līdz ar tehnoloģiju attīstību tā mazumā neiet, tāpēc "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts ar ekspertiem skaidro, kā to atpazīt un izvairīties un kas vēl tiek darīts, lai pasargātu cilvēkus.
Kas ir investīciju krāpšana?
Investīciju krāpnieki sola nulles risku un ātru peļņu, mudinot cilvēku ne tikai iztukšot savus uzkrājumus, bet vēl arī noformēt kredītus, lai tos pēc tam "ieguldītu" noziedznieku izveidotā platformā vai pārskaitītu uz viņu norādītiem kontiem. Var būt arī situācijas, ka šie krāpnieki aicina uzstādīt uz cilvēka ierīces "investīciju" programmatūru, taču realitātē šādi viņi piekļūst savu upuru iekārtām.
"Noziedznieki visbiežāk uzdodas par brokeriem, analītiķiem vai bankas darbiniekiem un piedāvā šos it kā izdevīgos ieguldījumus – akcijās, obligācijās, kriptovalūtā vai kur citur. Savus upurus viņi meklē sociālajos tīklos ar vilinošām reklāmām, reizēm komentējot zem citu cilvēku ierakstiem, taču caurmērā biežāk uzrunā telefoniski. Tāpēc ikviens piedāvājums, kas izklausās pārāk labs, lai būtu īstenība, visticamāk ir krāpniecisks, un ir jāuztver ļoti kritiski," saka Surgofts.
"Visas bankas nemitīgi iegulda drošības sistēmās, taču mēs nekādi nevaram kontrolēt cilvēka izvēles. Tas, ko mēs varam darīt, ieguldīt finanšu pratībā, atkal un atkal brīdināt par to, kā pasargāt sevi un savu naudu," piebilst Surgofts.
"Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs norāda, ka banka ikdienā analizē klientu rīcību un, ja tā kļūst netipiska, piemēram, pēkšņi pirms termiņa tiek lauzts depozīta līgums, tiek iztukšots krājkonts, tad banka noteikti uzdos papildu jautājumus, lai pārliecinātos par klienta drošību.
Kādas ir investīciju krāpšanas pazīmes?
Arī noziedznieki savas taktikas attīsta, taču ir pazīmes, kurām noteikti var un vajag pievērst uzmanību. Šīs ir dažas no tām:
Steidzināšana. Cilvēku mudina izlemt teju tūlīt, ātri veikt iemaksas, jo piedāvājums drīz vien nebūs spēkā.
Nulles riska piedāvājums. Tiek solīts, ka eksperti izpētījuši tirgu, seko visam līdzi, zaudējumi nevar būt, tikai peļņa.
Emocionālais spiediens. Bieži vien krāpnieki savus zvanus sāk ar iztaujāšanu par cilvēka finansiālo un ģimenes stāvokli, lai šo informāciju vēlāk izmantotu pret šo personu ar vienu vienīgu mērķi – panākt, lai noskatītais upuris pārskaita naudu. Piemēram, iespējams krāpnieks uzzina, ka ģimenē ir kāds smagi slims un tāpēc ir palielinājušies tēriņi un ir stress par naudu. Neminstinoties, šī informācija tiks likta lietā.
Mainīgi telefona numuri. "Brokeris" vai "finanšu eksperts" zvana bieži, bet no dažādiem numuriem.
Visbiežāk runā svešvalodā – krievu vai angļu. Var, protams, būt, ka runā latviski.
Lieto sarežģītus un nesaprotamus terminus.
Prasa telefoniski nosaukt bankas vai kartes piekļuves datus.
Biežākie upuri – cilvēki ar zemiem ienākumiem un mazāku finanšu pratību
Eksperti uzsver, ka pret krāpšanu jācīnās ne tikai ar tehnoloģijām, bet arī izglītojot patērētājus, jo vēlme uzticēties ātras peļņas iespējām bieži vien sakņojas tieši zināšanu trūkumā.
Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārste –psihoterapeite Madara Pumpure stāsta, ka potenciālie krāpnieku upuri ir tie, kuri nav pietiekami izglītoti finanšu jautājumos un neizprot investīciju riskus un realitāti. Lielākā riska grupā ir tie, kuriem ne tikai trūkst finanšu pratības, bet kuri ilgstoši cieš naudas trūkumu. Tas izraisa stresu, kas, savukārt, var rosināt izmisīgu vēlmi meklēt ātras peļņas iespējas. Tas viss padara cilvēkus vieglāk manipulējamus.
Viņa piebilst, ka cilvēki bieži vien ir uzņēmīgi pret vilinošiem solījumiem par ātru bagātības iegūšanu, jo tie nereti raisa spēcīgas emocijas, kas aizmiglo racionālo domāšanu.
"Krāpnieki bieži izmanto emocionālo spiedienu, lai mudinātu cilvēkus pieņemt ātrus lēmumus bez pienācīgas apdomāšanas. Piemēram, īpaši uzsverot, ka piedāvājums ir tikai ierobežotu laiku. Tā ir pārdošanas stratēģija. Ja "pircējs" nezina, ka tā ir tikai manipulācija, tad ir lielāka iespēja, ka viņš uzķersies," stāsta ārste.
Daudzi mēdz paļauties uz informāciju no autoritātēm, kuri it kā jau ir guvuši labumu no konkrētā piedāvājuma. Šādas viltus atsauksmes, it kā pazīstamu cilvēku stāsti, kā viņi atraduši "savu veiksmi", var palielināt uzticēšanos krāpniekiem. Tāpēc ļoti svarīgi arī tās vērtēt kritiski un saprast, ka gandrīz visu var viltot. Piemēram, kādu laiku sociālajos tīklos klīda reklāma, kurā Īlons Masks it kā reklamēja investīciju veidu, ar kuru viņš kļuvis bagāts.
Kā pasargāt sevi no finanšu krāpniekiem?
Dr. Madara Pumpure uzsver, ka ir svarīgi iegūt pamatzināšanas par investīciju pasauli, izprast riskus un iespējas. Izglītība palīdzēs atpazīt nereālus piedāvājumus un no tiem izvairīties.
Katram ir noderīgi iepazīties ar biežāk lietotajām krāpnieku taktikām. Zināšanas par viņu pieejām var palīdzēt atpazīt krāpnieciskas shēmas. Nekādā gadījumā nevajadzētu uzticēties nezināmiem zvanītājiem, kas piedāvā neticami izdevīgas investīciju iespējas.
"Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts atgādina par būtiskākajiem finanšu drošības higiēnas noteikumiem:
Banka nekad nezvanīs un neprasīs saukt, piemēram, lietotāja numuru un/vai "SmartID" PIN kombinācijas, tāpat arī nesūtīs e–pastus vai īsziņas, kuros tiek pieprasīta šāda informācija.
Ja negaidīti vai netipiskā laikā saņemat e–pastu no valsts iestādes, vienmēr pārbaudiet sūtītāja e–pasta adresi, salīdziniet to ar attiecīgās iestādes oficiālo e–pastu un domēnu. Visbiežāk krāpnieki izmanto līdzīgu e–pasta pirmo daļu (nosaukumu), bet domēns atšķirsies.
Ja jums ir šaubas, ka zvana no jūsu bankas, pārtrauciet zvanu. Atrodiet bankas tīmekļvietnē oficiālo klientu apkalpošanas tālruni, atzvaniet, paskaidrojiet savu jautājumu – bankas klientu apkalpošanas speciālists varēs atrast informāciju, kas jums ir zvanījis, un attiecīgi varēs turpināt sarunu.
Neizmantojiet bezmaksas bezvadu interneta tīklus, kuriem nav paroles, it sevišķi situācijās, kad norēķinieties ar karti.
Nepubliskojiet savus personas datus.
Vienmēr pārbaudiet, vai norēķinu kartes datus tik tiešām ievadāt vietnē, kurā bija paredzēts. Mēdz būt situācijas, kad krāpnieki imitē tīmekļa vietnes nosaukumus un pat dizainu.
Neieguldiet naudu, kuras nav vai kuru ir žēl zaudēt. Tas tikai palielina risku nonākt vēl lielākās finansiālās grūtībās.
Jebkurš investīciju lēmums prasa laiku, neļaujiet sevi steidzināt, konsultējieties ar finanšu ekspertiem, lasiet informāciju. Piemēram, investoruklubs.lv, pārbaudiet potenciālo sadarbības partneri Latvijas Bankas tīmekļvietnē šeit.
Ja piedāvājums ir pārāk labs, tad visticamāk tas ir krāpniecisks.
Ko darīt, ja ir aizdomas, ka esat kļuvuši par finanšu krāpšanas upuri?
Gadījumā, ja tomēr ir aizdomas, ka esat kļuvuši par finanšu krāpšanas upuri, noteikti jāvēršas ar iesniegumu policijā un jāinformē banka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
