2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 356 tūkstoši bērnu, veidojot 19 procentus no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar 2023. gada sākumu, kad Latvijā bija 361 tūkstotis jeb 19,2 procenti bērnu vecumā līdz 17 gadiem, bērnu skaits ir samazinājies par pieciem tūkstošiem.
Kopš 2016. gada sākuma kopējais bērnu skaits palielinājies par četriem tūkstošiem jeb 1,1 procentu, bet īpatsvars – par 1,1 procentpunktu (2016. gadā 352 tūkstoši jeb 17,9 procenti bērnu). Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā, tomēr vecuma grupā 0–9 gadi bērnu skaits samazinās. Salīdzinot ar 2016. gada sākumu, tas samazinājies par 14 tūkstošiem jeb 6,8 procentiem.
2024. gada sākumā no visiem bērniem 96,3 procenti bija Latvijas pilsoņi, 0,5 procenti – Latvijas nepilsoņi un 3,2 procenti – citu valstu pilsoņi. Pēc etniskās piederības 70 procenti bērnu bija latvieši, 12,7 procenti – krievi, 2,1 procenti – ukraiņi, 0,6 procenti – poļi, 0,5 procenti – baltkrievi un 14,1 procents bērnu bija cita etniskā piederība. Bērnu skaitā 94,7 procenti bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 2 procenti bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,3 procenti – Apvienotajā Karalistē, 0,3 procenti – Īrijā un Krievijā.
Visvairāk bērnu Mārupes, vismazāk – Krāslavas novadā
Šī gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas reģionā (19,6 procenti), bet vismazākais – Latgalē (16,5 procenti). Novados bērnu īpatsvars svārstījās no 13,5 procenti Krāslavas novadā līdz 30,5 procentiem Mārupes novadā.
Bērnu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā administratīvajās teritorijās 2024. gada sākumā (procentos).
Samazinājies bērnu īpatsvars emigrantu skaitā
2023. gadā no Latvijas emigrēja 2,2 tūkstoši bērnu, kas bija 13,5 procenti no kopējā emigrējušo iedzīvotāju skaita (2022. gadā – 22,6 procenti). Savukārt imigrēja 2,1 tūkstotis bērnu, veidojot 11,4 procentus no kopējā iebraukušo iedzīvotāju skaita (2022. gadā – 13,2 procenti, kad pieaugumu imigrācijā veidoja Ukrainas valstpiederīgie).
2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 7,1 tūkstotis jeb gandrīz 2 procenti nepilngadīgu Ukrainas valstpiederīgo, kuri bija devušies bēgļu gaitās. 2,2 tūkstoši bija bērni pirmsskolas vecumā (0–6 gadi) un 4,9 tūkstoši bērnu – skolas vecumā (7–17 gadi).
Papildu informācija pieejama datu krājumā "Bērni Latvijā, 2024". Statistisko datu krājumā "Bērni Latvijā" apkopota informācija par bērnu dzimstību, mirstību, vecumsastāvu, veselības stāvokli, vardarbību pret bērniem, sociālo aizsardzību, izglītošanu, informācijas tehnoloģiju lietošanu un tūrismu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
