Vai vecākiem jālien no ādas ārā, lai 20 gadus vecam jaunietim apmaksātu studijas ārvalstīs, turklāt apstākļos, kad nu jau pilngadīgais bērns pats arī strādā un "lēkā" starp savām izvēlēm – te studēt, te nē? Advokāte skaidro situāciju un norāda, ka vecākiem nav bērns jāuztur pāri saviem spēkiem.
Pēc padoma "Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Didzis, aprakstot kādas ģimenes situāciju: "Labdien! Divdesmitgadīgs jaunietis vienu gadu ārzemēs studēja augstskolā dienas nodaļā. Viņa māte jau sen dzīvo atsevišķi no tēva un maksāja uzturlīdzekļus saskaņā ar vienošanos ar tēvu.
Otrajā pusgadā jaunietis sāka strādāt. Teica, ka nevēlas turpināt mācības un ka turpat, ārzemēs, dzīvos patstāvīgi. Māte vairākas reizes pārvaicāja, taču jaunietis atkārtoti apstiprināja, ka dzīvos patstāvīgi. Arī tad, kad viņu informēja, ka tādā gadījumā uzturlīdzekļi vairs netiks maksāti, viņš atbildēja, ka tam piekrīt.
Pirms vasaras brīvlaika tēvs tika rakstveidā informēts, ka uzturlīdzekļu maksājumi tiks pārtraukti. Tēvs rakstiski apstiprināja, ka piekrīt. Sākoties vasaras brīvlaikam, māte saņēma ziņu no tēva, ka dēls tomēr turpināšot mācīties iesāktajā programmā, tāpēc uzturlīdzekļi esot jāmaksā. Māte tam nepiekrita. Dēls tagad oficiāli mātei pieprasa maksāt uzturlīdzekļus.
Summā viņš ir iekļāvis arī mācību maksu par universitāti, lai gan konkrētajā valstī ir pieejams studiju kredīts gan studiju maksai, gan dzīvošanas izdevumiem, kā arī aviolidojumu izmaksas no studiju valsts uz Latviju pie tēva un atpakaļ.
Ņemot vērā, ka jaunietis turpina strādāt un viņam ir pieejami studiju kredīti, kā arī atsaucoties uz dēla lēmumu dzīvot patstāvīgi, vai prasība maksāt uzturlīdzekļus ir pamatota? Ja ir pamatota, tad kādus izdevumus ir korekti iekļaut uzturlīdzekļu summā?"
Atbild zvērināta advokāte Dana Rone un LV portāla pārstāve Santa Galiņa: "Zvērināta advokāte Dana Rone norāda, ka, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, nav noteikta vecākiem izmaksājamā uzturlīdzekļu minimālā vai maksimālā summa, tāpēc vecākiem vajadzētu vienoties ar bērnu par uzturlīdzekļu apmēru. Tomēr, ja tas neizdodas, jāvēršas tiesā.
Ja lieta nonāk tiesā, Rone iesaka bērna mātei lūgt izprasīt ziņas arī par tēva mantas stāvokli vai arī lietā kā trešo personu pieaicināt bērna tēvu.
"Ja atklātos, ka neviens no vecākiem nevar finansēt bērna studijas ārvalstīs, būtu jākonstatē, ka attiecīgās studijas nav iespējamas, jo vecākiem bērns nav jāuztur pāri saviem spēkiem," skaidro Rone.
Jāņem vērā, ka Latvijā obligāta ir pamatizglītība. "Tātad nekādā gadījumā nav iespējams piespiest vecākus finansēt studijas, it īpaši, ja vecāki to nevar atļauties," piebilst Rone.
Turklāt Civillikuma 179. pants noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
