Mongs bija kurjers un kopā ar sievu un mazo meitiņu dzīvoja Mandalajā, Mjanmā. Ģimene bija ārkārtīgi trūcīga – viņš stāsta, bija periods, kad sieva ar meitu nebija ēdušas trīs dienas. Mongs dalās atmiņās par brīdi, kurā nolēma, lai kaut ko mainītu un iegūtu naudu, viņš internetā pārdos savu nieri, vēsta CNN.
"Jutu, ka dzīve ir tik skarba"
2022. gadā vairākas nedēļas Mongu (tas ir viņa pseidonīms) spīdzināja valsts militārā hunta, turot aizdomās par preču piegādāšanu opozīcijas spēkiem. Kamēr Mongs bija aizturēts, viņa sievai nācās ņemt kredītus, lai kaut kā uzturētu ģimeni. Atgriežoties realitātē, Mongs bija zaudējis darbu un ģimene vairs nespēja savilkt kopā galus. Pilnīgā izmisumā vīrietis sociālajā tīklā "Facebook" piedāvāja pārdot savu nieri.
"Tajā brīdī jutu, ka dzīve ir tik skarba. Nav cita veida, kā varētu izdzīvot, ja nu vēl vienīgi aplaupīt vai nogalināt cilvēkus naudas dēļ," viņš stāstīja. "Manai sievai bija tāpat. Viņa vairs negribēja dzīvot šādā pasaulē." Abi nedarīja dzīvei galu vien bērna dēļ, kurš tad paliktu gluži viens.
Dažus mēnešus vēlāk, 2023. gada jūlijā, Mongs devās uz Indiju, lai veiktu transplantāciju. Kāds bagāts ķīniešu uzņēmējs bija nopircis viņa nieri par 2781 eiro – tie ir gandrīz divreiz lielāki ienākumi, nekā vidējie ienākumi Mjanmas mājsaimniecībā.
Ir vēl daudzi...
Viņš nav vienīgais, kas pieņem tik drastisku un bīstamu lēmumu. CNN veselu gadu pētīja līdzīgus gadījumus par cilvēkiem Mjanmā, kas ir tik izmisuši, lai "Facebook" grupās tirgotu savus orgānus bagātniekiem. Kad pircējs ir atradies, ar aģentu starpniecību cilvēks dodas uz Indiju, lai veiktu transplantāciju. Tādējādi gan tiek pārkāpts likums abās valstīs, jo orgānu pārdošana ir aizliegta.
Medijs lūdza situāciju par orgānu tirgošanu sociālajās vietnēs komentēt "Facebook" īpašniekam "Meta". Uzņēmums informēja, ka viena tiešsaistes grupa, kurā cilvēki ievieto šādus sludinājumus, ir dzēsta, bet sīkākus komentārus atteicās sniegt. "Facebook" noteikumi gan paredz, ka lietotājiem ir aizliegts pirkt, pārdot vai iemainīt cilvēka ķermeņa daļas.
"Vienīgais iemesls, kāpēc to daru – man nav izvēles"
Trīs gadu laikā, kopš Mjanmā pēc apvērsuma varu pārņēmusi hunta, gandrīz puse no 54 miljoniem iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Kopš 2017. gada šis skaitlis ir dubultojies, atklājuši ANO Attīstības programmas (UNDP) pētnieki, tāpēc arī daļa cilvēku ir tik izmisuši, lai naudu cerētu nopelnīt šādā ceļā.
"Pārdot kādu ķermeņa daļu jebkuram ir grūti. Neviens negrib to darīt," stāsta 26 gadus vecā Eiprila (vārds mainīts), kura arī tirgoja savu nieri "Facebook". "Vienīgais iemesls, kāpēc to daru – man nav izvēles."
Viņa strādāja apģērbu rūpnīcā un palīdzēja finansiāli atbalstīt ģimeni, tomēr niecīgie ienākumi – 90 eiro mēnesī – nebija pietiekami. Arī izmaksas tikai pieauga gan politiskās krīzes dēļ, gan arī medicīnisko rēķinu dēļ, jo viņas tante cīnījās ar vēzi. "Cenšos, lai izdzīvotu tik izaicinošā situācijā. Bija dienas, kad raudāju. Bija dienas, kad nebija nekā, ko ēst."
Nespējot aizmigt, viņa "Facebook" pamanīja grupu, kurā cilvēki piedāvāja pārdot savas nieres. Sākotnēji tāda veida grupas izveidotas cilvēkiem, kuri cieš no nieru slimībām, lai dalītos pieredzē un ieteikumos. Taču pēdējos gados arvien biežāk tiek izplatīti ieraksti, kuros cilvēki piedāvā pārdot orgānus, liecina CNN analīze.
Cilvēks var izdzīvot ar vienu nieri, tieši tāpēc arī šāda tirdzniecība vispār ir iespējama, taču transplantācijas operācija ir ļoti nopietna un var atstāt paliekošas sekas uz veselību. Lielākais risks ir tāds, ka nav rezerves plāna, ja kaut kas notiek ar cilvēka atlikušo nieri.
Pārdot daļu no sava ķermeņa bieži šķiet vienīgais glābiņš
Bet, atgriežoties pie Monga stāsta... Dažas dienas pēc operācijas viņš piecēlās sēdus slimnīcā uz gultas un pacēla kreklu, lai parādītu svaigu rētu uz kreisā sāna. "No iekšpuses ir sadzijis, bet ārpusē joprojām sāp," viņš stāsta. Slimnīcā ir vēl daudz tādu kā viņš, – ar sāpīgu rētu uz kreisā sāna.
Tiem, kas iestrēguši mūžīgā nabadzības ciklā, pārdot daļu no sava ķermeņa bieži šķiet vienīgais glābiņš. Un ne tikai Mjanmā, bet, piemēram, arī Afganistānā un Nepālā. Tomēr šādam izmisuma vadītam solim dažreiz ir pat letālas sekas.
Sunils Šrofs, ķirurgs-transplantologs, stāsta, ka dzīves kvalitāte, protams, šiem cilvēkiem nekādi neuzlabojas, jo, kad nauda beidzas, viņi atgriežas sākumpunktā. "Un tad redz rētu. Paskatās uz to un jūtas depresīvi." Tomēr Mongs nenožēlo savu lēmumu.
"Ja nebūtu to darījis, mana dzīve būtu haoss. Nebūtu darba un ēdiena, manai sievai un bērniem tā jau nebija nekā, ko ēst. Mēs visi varējām būt miruši vai sajukuši prātā." Kopš operācijas brīža, viņš vēl nav atguvies pietiekami, lai strādātu. Savas dienas viņš pavada mājās, ciešot sāpes, kamēr nauda, ko viņš ieguva, pārdodot nieri, lēnām izbeidzas.