Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Ar koši rozā baloniem un drošības instrukciju pirmdien, 30. septembrī, pie Latvijas Nacionālās operas nama atklāta krūšu veselības mēnesim veltītā kampaņa "Tavu krūšu drošībai", kā arī prezentēts īpašs mobilais mamogrāfs, kas visu oktobri ceļos pa Latviju un nodrošinās bezmaksas izmeklējumus sievietēm virs 40 gadu vecuma.

No 1. oktobra rozā mobilais mamogrāfs kursēs pa Latviju, kampaņas laikā piestājot vairākās pilsētās: Dundagā, Smiltenē, Viesītē, Iecavā un Grobiņā, tādējādi padarot izmeklējumu pieejamu arī sievietēm, kas dzīvo ārpus lielākām pilsētām.

Informāciju par mobilā mamogrāfa pieturvietām un krūšu drošību meklē "Pupkultura.lv"!

Sievietēm, kuras sasniegušas 40 gadu vecumu, būs iespēja veikt bezmaksas mamogrāfiju. Lai saņemtu šo pakalpojumu bez maksas, nepieciešams iepriekš noformēts ārsta vai speciālista norīkojums.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Šī "Pupkultūras" iniciatīva plānota, lai pievērstu uzmanību krūts vēža profilaksei, izglītotu sabiedrību par krūšu veselības nozīmi un piedāvātu iespēju sievietēm veikt bezmaksas izmeklējumus, kā arī turpinātu vākt ziedojumus krūts vēža pacienšu atbalstam. Kampaņas atklāšanas pasākumu vadīja radio ētera personība Sanda Dejus, par muzikālo baudījumu rūpējās radio DJ Linda Samsonova.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri priecājās, ka par sarežģītām lietās tiek runāts pozitīvi. Viņš kampaņas atklāšanā uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi laikus krūtī atrast patoloģiju, kādu veidojumu, ja tāds ir, jo tad var runāt par pilnīgu izveseļošanos. "Mums ir vairāk par to jārunā skaļi, regulāri un bez stereotipiem," sacīja veselības ministrs. Viņš aicināja sievietes domāt par sevi un savu veselību, aizejot regulāri pārbaudīties. "Profilakse ir daudz labāk nekā ārstēšana," atgādināja ministrs.

Fonda "Rozā vilciena" dibinātāja un vadītāja Zinta Uskale skaidroja, ka kampaņas priekšplānā ir izvirzīta drošība, un aicināja visas sievietes parūpēties par savām krūtīm un to drošību. Fondam "Rozā vilciens" šī gada decembrī paliks 10 gadi, bet "Pupkultūrai" apritējuši pieci gadi. "Šajā laikā mēs esam palīdzējuši vairāk nekā 1000 sievietēm, krūts vēža pacientēm, atmaksājot psihologa konsultācijas un fizioterapiju," stāstīja Uskale.

411 rozā lidmašīnas

Arī Rīgas lidostā izveidotas kampaņas instalācijas – tās ir 411 rozā lidmašīnas, kas simbolizē visas sievietes, kuras pagājušajā gadā Latvijā zaudējušas cīņu ar krūts vēzi.

Aija Medne, apdrošināšanas uzņēmuma "Ergo" Latvijas filiāļu vadītāja, sacīja, ka stiprajām un varonīgajām sievietēm jāatceras arī par sevi. Viņa dalījās ar statistiku, kura atklāja, ka trešdaļa no viņu aptaujātajām sievietēm vispār neveic pašpārbaudi. Taču tās divas trešdaļas sieviešu, kuras to dara, atzīst, ka īsti nezin, kā to pareizi veikt un to dara ne visai regulāri. Tikai 12 procenti sieviešu pašpārbaudi veic regulāri, kas ir reizi mēnesī. Biežāk sievietes, kuras neveic pašpārbaudi, ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Mītus saistībā par krūšu veselību atspēkoja P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs. Par mītu, ka krūts vēzis piemeklē tikai vecāka gada gājuma sievietes ārsts teica, ka tā nav taisnība, jo katra piektā sieviete, kas saslimst ar krūts vēzi, ir jaunāka par 50 gadiem. Nepatiess ir arī stereotips par to, ka sievietes, kurām nav ģimenē bijuši gadījumi ar krūts vēzi, ir no tā pasargātas. Jo ir iespējams to pārmantot arī pa tēva vai vectēva līniju. Par mamogrāfiju viņš stāstīja, ka "jebkurai medicīniskai manipulācijai būs savi ieguvumi un būs savas blaknes." Kā arī ir pierādīts, ka mamogrāfija, kas veikta regulāri, par 30 procentiem samazina mirstību ar krūts vēzi. Ārsts saka, ka riska faktori krūts vēža attīstībai ir ķermeņa masas indekss, kā arī krūts blīvums – ja krūtis ir blīvākas, ir lielāks riska faktors attīstīties krūts vēzim.

Tā ir arī vīriešu atbildība!

Modele un raidījumu vadītāja Māra Sleja uzskata, ka šī kampaņa ir lieliska. Abas ar draudzeni veikušas arī sonogrāfiju krūtīm. "Tā ir liela atbildība, rūpēties pašām par sevi," saka Māra. Viņasprāt ir brīnišķīgi, ka busiņš būs pieejams visā Latvija, tādējādi nodrošinot, ka pārbaudes varēs veikt arī ārpus Rīgas dzīvojošās sievietes. Māras paziņu lokā, saistībā ar krūts vēzi, ir pozitīvie gadījumi, jo tas ticis atklāts ļoti ātri un izārstēts, kā arī krūtis pēc tam atjaunotas. Viņasprāt, kampaņai jābūt skaļākai, tai jābūt visos kanālos, visos veidos un par atgādinājumu veikt krūšu pārbaudes viņa saka, ka "vairāk vajag vīriešiem pievērsties un atgādināt viņiem, ka tā ir arī viņu atbildība, atgādināt jebkurai sievietei, kura ir viņiem tuvumā."

Aktrise Anete Krasovska, kuru varētu dēvēt arī par šīs kampaņas seju, sacīja: "Esmu ārkārtīgi priecīga, ka ir izdevies šāds pasākums, kurā mēs šobrīd atrodamies, jo ir ļoti svarīgi runāt par to skaļi, koši, uzmanību piesaistoši." Viņa pati, lai gan neietilpst bezmaksas pārbaužu kategorijā, kas ir sievietes virs 40 gadiem, veic pašpārbaudes, lai slimību varētu noķert pašā saknē un tikt ar to galā laikus. Arī Anetei ir zināmas sievietes, kurām bijusi saskarsme ar krūts vēzi, "tās situācijas ir bijušas ielaistas un risināmas daudz smagākos veidos," taču viņa uzskata, ka tas veicinājis citas sievietes krūtis pārbaudīt laicīgāk. Anete uzskata, ka, iespējams, par šo problēmu jārunā pat agresīvāk, jo "ļoti bieži cilvēki ieklausās tikai tad, ja tas tiek ļoti spēcīgi un spilgti parādīts."

"Ir jābūt agresīvākiem par to tikai tāpēc, ka tas palīdzēs pašām sievietēm atvērt acis."

Anete Krasovska

Arī aktrise Agnese Zeltiņa uzskata, ka kampaņa ir ļoti vajadzīga. "Es pati eju un taisu mamogrāfiju jau kopš man palika 40 gadi, un arī pirms tam." Agnese pazīst daudzas sievietes, kuras gājušas slimībai cauri, un uzskata, ka labāk līdz tam ir nenonākt. "Es nevaru iztēloties, ko jūt cilvēks, kad viņš saņem šādu diagnozi, bet es zinu labus piemērus, kad cilvēki, izejot cauri šim ceļam, vēl spēj palīdzēt un iedvesmot citus." Aktrise uzskata, ka sievietēm pret savu veselību jāattiecas atbildīgāk: "Sievietes bieži izturas tikpat nevērīgi pret savu veselību kā vīrieši un iet, un skrien tikai tad, kad satausta padusē bumbuli."

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Radio ētera personība Sanda Dejus: "Krūšu veselība, kā mēs zinām, ir ļoti kutelīgs temats, par ko negribas domāt." Viņa atzīst, ka pašai pašpārbaude liekas satraucoša, taču diezgan regulāri, ik pēc pāris gadiem, veic krūšu sonogrāfiju, bet "tas ir kutelīgi, vārda tiešā un pārnestā nozīmē, gan pārbaude, gan par to runāt," sacīja Dejus. Arī viņas ģimenē ir bijuši krūts vēža gadījumi un tas atstājis ļoti lielu pēdu emocionāli. Viņa stāsta, ka lai arī par šo nopietno tematu runā ar baloniem, rozā krāsu un varbūt pat nenopietni, galvenais ir, ka par to runā. "Lai par to runā kā par muļķību vai lētu gājienu, galvenais, lai par to runā! Ja kaut vienam no simts tas noderēs, tas būs daudz."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!