Vairāki tūkstoši jauniešu Latvijā pieaug bez atbalstošas ģimenes. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vecumā līdz 17 gadiem ārpusģimenes aprūpē dzīvo 5286 jaunieši, vecuma grupā no 13 līdz 17 gadiem tie ir 2458 jaunieši. Statistikas datos nav iekļauti tie jaunieši, kuri katru gadu sasniedz pilngadību un pēkšņi saskaras ar sarežģījumiem, kas viņiem šķiet nepārvarami – emocionālās problēmas, finansiālās grūtības, izglītības izvēles un sadzīves pienākumi. Jauniešiem, kuri dzīvo ārpusģimenes aprūpē, trūkst atbalstoša pieaugušā, kas virza un veicina viņu izaugsmi, kas kopumā var veidot labāku sabiedrību. Organizācija "Mentor Latvia" aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties un kļūt par mentoriem jauniešiem, kuriem nepieciešams atbalsts. Šobrīd īpaši trūkst mentoru vīriešu, kuri palīdzētu puišiem pieaugt un kļūt stipriem un atbildīgiem.
"Viens no lielākajiem jauniešu izaicinājumiem ir mentālās veselības problēmas, visbiežāk – depresija. Ir tāda jauniešu kategorija, kurus es sauktu par "pamestajiem jauniešiem", jo viņi nav iekļauti nevienā sociālā programmā. Šiem jauniešiem ir mentāli izaicinājumi, kuru dēļ viņi, piemēram, nevar ilgstoši strādāt vai arī bieži zaudē darbu. Bieži esam novērojuši arī pašapziņas un sociālo prasmju trūkumu, grūtības mācībās un lēmumu pieņemšanā, informācijas trūkumu par jaunietim atbilstošas mācību iestādes un darba vietas atrašanas iespējām. Katrs jaunietis un katrs gadījums ir individuāls. Tomēr mentorprogrammā pamatā visiem jauniešiem tiek sniegta iespēja paplašināt redzesloku, būt drošā un pieņemošā vidē, kurā jaunietis tiek saprasts un uzklausīts un labāk sagatavoties patstāvīgai dzīvei," skaidro "Mentor Latvia" izpilddirektore Edīte Zvirbule.
Latvijas jaunu cilvēku fiziskās un mentālās veselības dati ir satraucoši. Latvijā 11 % jauniešu regulāri jūtas nomākti, kas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur šis rādītājs ir 5 %. Šie dati norāda, ka viņiem ir nepieciešams atbalsts, lai veiksmīgi pārvarētu psiholoģiskos izaicinājumus. Ne mazāk satraucoši ir dati par jauniešu sociālo izolētību, uz ko norāda ASV pētījumu dati. Jauni vīrieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem 2023. gadā salīdzinot ar 2019. gadu, pavadīja laiku vienatnē par 20 % vairāk, vidēji dienā tās ir 6,6 nomoda stundas. Šāda izolācija nopietni ietekmē garīgo veselību un sociālo attīstību.
Mentorprogramma – mazāk aizsargāta jaunieša ceļš uz labāku dzīvi
"Mentor Latvia" ir vienīgā organizācija Latvijā, kas piedāvā gadu ilgu mentorprogrammu jauniešiem no ārpusģimenes aprūpes. Katram programmas dalībniekam tiek piesaistīts individuāls mentors, kurš palīdz attīstīt prasmes, stiprināt motivāciju un virzīties uz izvēlēto mērķi. Mentorprogramma sniedz gan praktisku, gan emocionālu atbalstu – tas ir būtiski, lai jaunieši varētu veiksmīgi uzsākt patstāvīgu dzīvi un integrēties sabiedrībā. 2024. gadā, pateicoties atbalstītājiem, individuālajiem ziedotājiem un akcijai "Dod pieci", 72 jaunieši ir saņēmušu brīvprātīgā mentora atbalstu.
"Dzīvoju audžuģimenē, biju ārpus ģimenes aprūpes. Man vajadzēja kādu cilvēku, kas mani atbalsta, motivē mācīties, jo tas bija laiks, kad es aizgāju prom no ģimenes. Man nebija nekādas motivācijas, man nebija arī īpaši labas attiecības ar audžu mammu. Mēs nevarējām no sirds izrunāties. Nebija arī tādu draugu, kuri varētu mani pavilkt uz priekšu. Mēs visi tādi četrpadsmit, piecpadsmit gadus veci, visi vēl izklaidējās. Man jau no tā laika gribējās pieaugušo dzīvi, kaut ko lielāku, nevis vienkārši paspēlēt bumbu. Mentore man parādīja, ka es varu dzīvot citādāk, ka viss nav tik drūms. Jo tajā brīdī man bija diagnosticēta depresijas epizode. Protams, bērns tikko izrauts no ģimenes, ko tur var gribēt, viņš jau nestaigās un nelēkās priecīgs apkārt. Tad tas pirmais gads man bija grūts, bija grūti uzticēties cilvēkiem. Tā kā Agnese (mentore) tika ar mani galā tas bija lieliski, viņai cepuri nost. Tik labu pieeju atrada. Ieraudzīju, ka varu dzīvot citādāk, ka ir tik daudz labu lietu, ko darīt. Nevis tikai aiziet uz kādu klubu," stāsta Liene, kura beigusi "Mentor Latvia" programmu 2019.gadā. Viņa vērsās pēc palīdzības, kad nonāca audžuģimenē un viņai bija diagnosticēta depresijas epizode. Ar mentores atbalstu Liene atguva ticību sev, līdzcilvēkiem, pabeidza uzsākto vidējo profesionālo izglītību, šobrīd iegūst augstāko izglītību un strādā bērnudārzā. "Man bija ļoti svarīgi, ka man ir kāds, kuram es uzticos. Cilvēks pie kā varu vērsties ar jebkuru jautājumu, kurš mani iedvesmo, motivē un palīdz man saprast, kā tikt galā ar grūtībām."
"Šie jaunieši ikdienā saskaras ar dažādiem stereotipiem. Galvenais ir tāds, ka šie jaunieši ir nespējīgāki un nevarīgāki, ka viņiem nesanāks tas, kas sanāk jauniešiem, kuriem ir ģimenes. Mums būtu jāmaina šī stigma – jaunieši bez ģimenes atbalsta ne ar ko neatšķiras no jauniešiem, kuri dzīvo ģimenēs. Viņi ir tieši tādi paši jaunieši, vienīgā atšķirība ir tā, ka viņu pagātne ir bijusi citāda. Toties viņu nākotnes iespējas ir līdzvērtīgas, tāpēc ir tik būtiski viņus atbalstīt un spēcināt viņu spēju jau šodien ieguldīt labākas nākotnes veidošanā, " uzsver "Mentor Latvia" izpilddirektore.
"Mentor Latvia" jauniešu aptaujas parāda, ka jauniešiem, kuri piedalās mentorprogrammā, pieaug pašapziņa un uzlabojas attiecības ar vienaudžiem.
Būt mentoram – iespēja radīt ietekmi un mainīt jauniešu dzīves
"Mentor Latvia" aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties un kļūt par mentoriem jauniešiem, kuriem nepieciešams atbalsts. Šobrīd īpaši trūkst mentoru vīriešu, kuri palīdzētu puišiem pieaugt un kļūt stipriem un atbildīgiem. "Puišiem, it īpaši pieaugšanas periodā, blakus nepieciešams motivēts un stabils vīrietis kā paraugs un autoritāte. Pētījumi liecina, ka tas ir izšķirīgi svarīgi periodā, kad veidojas puiša raksturs un identitāte," Liene Bērziņa, Mentor Latvia programmu vadītāja.
Mentori ir pieauguši cilvēki, kuri brīvprātīgi velta laiku, daloties ar zināšanām, pieredzi un emocionālo atbalstu. Mentoru palīdzība bieži vien ir izšķirošs faktors, lai jaunieši veiksmīgi uzsāktu patstāvīgu dzīvi. Mentors ļauj jaunietim justies vajadzīgam.
"Kļūstot par mentoru, ir ne tikai iespēja palīdzēt jaunietim, bet arī iespēja bagātināt savu dzīvi ar jaunu pieredzi, zināšanās, prasmēm un emocionālu gandarījumu, attīstīt līderības un citas prasmes, piemēram, emociju vadību," skaidro Edīte Zvirbule. "Mūsu mentori bieži stāsta, ka, palīdzot citiem, viņi paši jūtas stiprāki un motivētāki savā dzīvē."
Būtiskie dati par mentorprogrammas ietekmi
9 no 38 jauniešiem pirms mentorprogrammas ir mēģinājuši atņemt sev dzīvību.
80% jauniešu, kuri pabeiguši programmu, uzskata, ka mentors ir ietekmējis viņu nākotnes plānus.
85 % jauniešu ieteiktu mentorprogrammu saviem vienaudžiem.
Šobrīd vairāki desmiti jauniešu, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprūpē, ir vērsušies pie "Mentor Latvia" pēc palīdzības un gaida rindā, lai satiktu savu mentoru. Fakts, ka jaunieši paši meklē atbalstu, skaidri parāda to, cik ļoti viņiem ir nepieciešama palīdzība. Kādam problēmas sagādā attiecību veidošana, kādam – mācības un darba atrašana, citiem – finansiālās grūtības vai mentālā veselība. Pieaugušā atbalsts var palīdzēt mazināt vai novērst nopietnas problēmas nākotnē, tostarp depresiju, paškaitējumu vai pat pašnāvību. Mēs varam palīdzēt vismaz daļai šo jauniešu pieaugt atbalstošā vidē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
