Par Spānijas kailgliemežu neapkarošanu plāno sodīt līdz pat 1500 eiro  (6)

Par īstu sērgu Spānijas kailgliemezis kļuvis Siguldas novadā. Šī pašvaldība ir pirmā Latvijā, kas pret Spānijas kailgliemežiem sākusi pielietot elektrisko ganu. Tas apvilkts apkārt lielajam kompostēšanas laukumam, kas kaitēklim ir viena no iemīļotākajām barošanās un vairošanās vietām.

"360 ZIŅneši" vēsta, ka patiešām iznīdēt Spānijas kailgliemezi varot tikai tad, ja to dara visi kopā. Sākot no katra mazdārziņa saimnieka un beidzot ar mežu apsaimniekotājiem. Kaitēkļa iekļaušana invazīvo sugu sarakstā dos pašvaldībām juridisku pamatu pieprasīt cīnīties ar šo kaitēkli un sodīt tos, kas to nedara. Un sodi būs iespaidīgi – no brīdinājuma līdz pat naudas sodam, kas fiziskām personām būs līdz 1500 eiro, bet juridiskām personām līdz 3000 eiro.

"Mēs ļoti ceram, ka tas palīdzēs. Ja uzliks kādu pienākumu, cilvēkiem būs nopietnāka attieksme. Jo šobrīd tas ir tāds brīvprātīgais darbs. Cilvēki, kas to dara – viņi cītīgi staigā, vāc un uzrunā kaimiņus. Bet ir tādi, kuri vienkārši nedara neko. Un pašvaldība līdz šim nav spējusi nekādā veidā ietekmēt to. Tagad vismaz būs pamats uzrunāt viņus un pieprasīt darbības," komentē Maija Kovāča, Siguldas novada pašvaldības vides speciāliste.

"360 ZIŅneši" skaidro, ka līdz šim zemes īpašniekus sodīja tikai par latvāņa neapkarošanu, kas ir iekļauts Eiropas invazīvo sugu sarakstā. Taču Spānijas kailgliemeža tajā nav, tāpēc Latvijai ir jāveido savs saraksts, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Kā nākamo invazīvo sugu Latvijas sarakstā varētu iekļaut Kanādas zeltslotiņu. Bet ar laiku to, iespējams, varētu papildināt arī ar Dzīslkāta beku. Šī ieceļotāja no Amerikas arvien vairāk uzvedas kā invazīvā suga, izspiežot no Latvijas mežiem baravikas un citas sēnes. Atšķirībā no kailgliemežiem, cīņā pret Dzīslkāta beku cilvēkam ir sasietas rokas, jo to sēņotne atrodas zem zemes un ir cieši savienota ar priežu saknēm.