Gads kopš Annas Jansones pazušanas. Vai var cerēt, ka līdzīgas traģēdijas izdosies novērst?

2023. gada 1. novembra rītā pedagoģe Anna Jansone ar tolaik četrus mēnešus veco meitiņu Luīzi Evertovsku pameta savu dzīvesvietu, bērna tēvam par to nezinot. Nākamajā dienā meža masīvā Jelgavas novadā, Valgundes pagastā, nomas automašīnas salonā tika atrasta mazā Luīze. Viņa bija mirusi. Kā vēlāk apliecināja ekspertīze, meitenītes nāves cēlonis – zīdaiņa pēkšņās nāves sindroms. Tikai šā gada 21. jūlijā Kalnciema pagasta Mežmaļos tika atrastas cilvēka mirstīgās atliekas un mantas, kas pēc pazīmēm, iespējams, atbilst Annas Jansones aprakstam. Policija sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 13. nodaļas un nozīmēja ekspertīzes, lai identificētu un pārliecinātos par to, ka atrastā tiešām ir Anna Jansone. Kā "Delfi" apliecināja Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Grāvīte, ekspertīzes joprojām norit un to rezultāti vēl nav zināmi.

Annas ģimenes traģēdija šokēja daudzus, tomēr šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad pēcdzemdību periodā noticis tik krass pavērsiens. Daudzi vienkārši par to piemirst. Piemēram, 2016. gada martā Cēsīs kāda jaunā māmiņa ar mazuli nolēca no 12 metrus augstas kraujas dolomīta karjerā. Māte izdzīvoja, bet mazulis nē. 2015. gada decembrī no mājām aizgāja 19 gadus veca māmiņa, kuru 2016. gada martā atrada mirušu. Jauniete pirms pazušanas bija nosūtījusi tuviniekiem atvadu ziņu un lūgusi parūpēties par mazuli. Vēl nedaudz senāk – kāda māmiņa ar diviem bērniem vēlējās izdarīt pašnāvību, lecot Ventā. Un šie ir skaļāk izskanējušie gadījumi. Pilnīgi ticams, ka traģēdiju konkrētu ģimeņu lokā ir vairāk. Kāpēc tā notiek, un vai visi ir izdarījuši savus mājasdarbus, lai censtos izskaust to, ko nudien būtu iespējams novērst pilnībā?!

To arī skaidrojam šajā rakstā – Veselības ministrija (VM) informē, kādas ir ieceres pēcdzemdību depresijas agrīnākai atklāšanai un novēršanai un to izpildījums. Dzemdību iestādes pastāsta, kā tajās norit darbs pie potenciālo risku atpazīšanas, bet to, kā notiek reālajā dzīvē, ne tikai "uz papīra", atspoguļos jaunās māmiņas, kurām mazulis dzimis pēdējā gada laikā. Īsumā var sacīt, ka valsts ir apzinājusies, cik svarīgi ir pievērst uzmanību šim jautājumam, un izstrādājusi konkrētus rīcības algoritmus. Tas, ko saka mammas, – viņu mentālās veselības labbūtība medicīnas personālu nereti interesē tikai formāli. Taču ir arī pozitīvie piemēri. Ja nebūtu tik skumji, varētu pat nedaudz pasmiet – kādu jauno mammu medicīnas māsa vakarā, kad visa diena bija noraudāta, iepazīstināja ar "Jāni". Jānis šajā gadījumā ir baldriāns (biežāk ikdienas valodā saukts par balderjāni – aut.).