Jau pāris gadus Latvijā darbojas vienots Rūķu reģistrs, ar kuru var iepazīties sociālajos medijos, un paši rūķi viens par otru zina, bet ne vienmēr satikušies dzīvē. Visbeidzot izdevies īstenot vairākus gadus lolotu ideju par kopīgu satikšanos. Kāpēc tieši šobrīd? Jo rūķi sāk mosties no ziemas miega, lai jau pēc mēneša bez atpūtas mestos Ziemassvētku programmās. Par satikšanās vietu izvēlēts Talsu novads.
Kamēr Strazdes muižu šobrīd no ārpuses apvij Halovīna noskaņa, tikmēr telpās acīmredzamais neticamais – to jau apdzīvo rūķi. Turklāt ne tikai Kraukšķis, Kriksis, Kikī un citi jau zināmie šīs puses rūķi, bet arī pavisam jauni tēli. Mirkli pirms Ziemassvētku jampadrača sākuma izmanto rūķi no dažādām Latvijas vietām. "Viena sieviete brauca ar riteni un apskatās: "Kā – jūs Ziemassvētku vecīši? Bet vēl jau nav Ziemassvētki! Apskaidrojām, ka jāsāk vērot, kā uzvedās, un pieaugušam cilvēkam uzreiz smaidiņš. Jūs ieradāties jau pilnā ekipējumā? Nebija tā, ka atbraucāt un pārģērbāties? Noīrējām busiņu, lai visi kopā varam atbraukt, un tā mēs braucām," saka Notiņš un Gardumiņš, Ventspils jautrie Ziemassvētku vecīši.
Rūķu pulks Latvijā krietni kuplāks, taču pirmajā rūķu randiņā visiem nebija iespēju ierasties. Tālākie atbraukuši no Rūjienas. Rūjienas rūķu Boss: "Viņi tik mīlīgi! Mums viņi neasociējas kā rūķi, bet kā tādas laumiņas. Viņi bija ļoti, ļoti mīlīgi. Mēs esam tādi draiski savā būtībā, bet viņi tādi mierīgi, kā pūciņas. Ļoti sirsnīgi un jauki mūs uzņēma."
Pēc vietējo rūķu svētku programmas izmēģināšanas, salidojuma dalībnieki iepazinās un dalījās pieredzē. Katrs tik dažāds – gan izskatā, gan raksturā. Arī darba stilā. Ja citi organizē svētku programmas vai kļūst par to dalībniekiem, tad Ventspils jautrie Ziemassvētku vecīši labprātāk negaidīti ierodas kur vien pašiem tīk. Notiņš un Gardumiņš: "Mums ir bijis tā, ka apstājas mašīna, izlec ārā trīsdesmitgadīgs čalis: "Ziemassvētku vecīši, ārprāts! Man neviens neticēs, ka es jūs satiku!" Par mums priecājas patiesībā vairāk pieaugušie."
Rūķi atzīst, ka tas jau sen viņiem vairs nav darbs, bet nu jau kā misija.
Strazdes rūķu Mamma: "Kad kokiem sāk birt pirmās lapas un esam saņēmuši Rūķu padomes atgādinājumu par to, ka tuvojas Ziemassvētki, tad arī šī misija ir tā, kas liek straujāk pukstēt sirdī."
Rūjienas rūķu Boss: "Patīk tās emocijas, ko mēs sniedzam citiem, un ko mēs iegūstam no visa tā. Uzlādējamies veselam gadam."
Ventspils rūķis Čiekurs ir veicis arī kādu vērtīgu darbu: apzinājis daudz dažādus Latvijas rūķus un aicinājis tos reģistrēties vienotā Latvijas rūķu reģistrā. Viņa arī pirmā salidojuma idejas autore, un izrādās tas tikai starta punkts – salidojumā jau izskan aicinājums, kad pienenes ziedēs, satikties Rūķu festivālā. Rūķis Čiekurs: "Rūķu festivālu plāno rīkot šeptīgie rūķi – tā es viņus saucu – jeb rūķi no Priekules Dižozolu brīnummeža. Plānojas tāds riktīgi foršs pirms vasaras [festivāls]. Tā jau vien šķiet, ka rūķus var satikt tikai decembrī."
Rūķi saņēmuši sev nepieciešamo dopingu, aktīvo darba sezonu sāks jau novembra beigās, kad Latvijā viena pēc otras sāks iedegties lielās svētku egles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
