Zinātnieki uzskata, ka Mikelandželo Siksta kapelā slepeni attēlojis sievieti ar krūts vēzi

Starptautiska ekspertu komanda šajā 500 gadus vecajā meistardarbā ir identificējusi "sievieti ar abnormālu krūts morfoloģiju". Pētījuma veikšanai zinātnieki izmantoja metodi, ko sauc par ikonodiagnozi. Šī metode ļauj mākslas darbus aplūkot no medicīniskā viedokļa, lai padziļinātu izpratni un sniegtu ieskatu tā laika veselības problēmās.

Pētnieks Andreass G. Nerlihs portālam "ArtNet" skaidro: "[Ikonodiagnostika] var mūs mācīt gan par slimībām vēsturē (un, iespējams, par to attīstību un pārvaldību vēsturiskajās populācijās), gan arī sniedz mums ieskatu par to, kā "slimības statuss" varēja tikt "izmantots" kā stilistiska metafora senos laikos."

Lai identificētu iespējamās medicīniskās novirzes, pētnieku komanda rūpīgi pētīja katru no milzīgajā freskā attēlotajām sieviešu kailajām krūtīm. Anomāliju viņi pamanīja tikai vienā attēlā – sievietē, kura ir piesegusies ar zilu lakatu, kas simbolizē precētas sievietes statusu, un atrodas freskas "Plūdi" labajā pusē. Šī freskas daļa atspoguļo 1. Mozus grāmatas stāstu par Noasa šķirstu.

Sieviete attēlā ir pieskārusies vietai zem labās krūts, kur, pēc ekspertu domām, redzamas vairākas krūts vēža pazīmes. Areola nav pamanāma, un krūtsgals ir deformēts, atšķiroties no veselās krūts. Vēl vairāk, uz krūts redzami divi mezgliņi. Viens no tiem atrodas krūts labajā pusē, tieši virs izmainītās zonas, kuru pētnieki uzskata par "mākslinieciski veidotu efektu, nevis par tipisku peau d’orange fenomenu" (franču termins, kas attiecas uz ādas izskatu, kas veidojas tūskas dēļ, piešķirot tai apelsīna mizas tekstūru). Otrs mezgls redzams pie paduses, kas varētu liecināt par palielinātiem limfmezgliem – simptomu, kas bieži vien pavada krūts vēzi.

Pētnieka Andreasa G. Nerliha komanda izvirza teoriju, ka Mikelandželo apzināti attēlojis sievietes īpašo stāvokli ar simbolisku nolūku, nevis kā nejaušu detaļu. Viņi norādīja, ka visas pārējās sievietes Siksta kapelā, gan jaunas, gan vecas, attēlotas ar veselu krūšu formām. Turklāt sievietes labais pirksts ir vērsts pret zemi, kas, iespējams, kalpo kā norāde uz viņas likteņa apzināšanos vai pieņemšanu, kas simbolizē cilvēka dzīves trauslumu un fatālismu. Daži varētu iebilst, ka šī sieviete ir pārāk jauna, lai viņai būtu krūts vēzis, jo mūsdienās aptuveni 85 procenti krūts vēža gadījumu sastopami sievietēm, kas vecākas par 50 gadiem. Tomēr pētnieki norāda, ka "mūsdienu datu piemērošana renesanses laikmeta populācijām nav absolūti precīza".

Saskaņā ar Nerliha komandas pētījumu, Mikelandželo, iespējams, apzināti atveidojis krūts vēža pazīmes savos darbos, lai ar to simbolizētu nāves neizbēgamību. Šī pieeja redzama arī viņa vēlāk tapušajā skulptūrā "Nakts" (1524–1534), kuras tēlam zinātnieki ir diagnosticējuši krūts vēža pazīmes. Šis atklājums ir pretrunā tradicionālajai krūšu kā sievišķības simbolu interpretācijai un pierāda, ka Mikelandželo, tāpat kā lielākā daļa viņa līdzgaitnieku, patiesībā zināja par vēzi.

Nerliha komanda uzskata, ka Mikelandželo, attēlojot sievieti "Plūdos", iespējams, centies izcelt ciešanas kā sodu. Šī figūra varētu pat simbolizēt vienu no septiņiem nāves grēkiem – iekāri, ko atbalsta arī citu arhetipisku tēlu klātbūtne freskas tuvumā.