Organizācija "Republic", kas cīnās par monarhijas aizstāšanu Apvienotajā Karalistē, uzskata, ka karaļa Čārlza 2023. gada kronēšanas izmaksas bijušas pārmērīgas un sauc tās par naudas izšķiešanu laikā, kad ir milzīga bērnu nabadzība.
Karaļa Čārlza kronēšana 2023. gada maijā nodokļu maksātājiem izmaksājusi aptuveni 72 miljonus mārciņu (86,52 miljonus eiro). Summu sastādīja 21,7 miljoni mārciņu (26,08 miljoni eiro) ceremonijas nodrošināšanas izmaksām, un 50,3 miljoni sterliņu mārciņu (60,45 miljoni eiro) tika samaksāti Kultūras, Plašsaziņas līdzekļu un Sporta departamentam.
Aptuveni 20 miljoni Lielbritānijas iedzīvotāju karaļa Čārlza kronēšanas pasākumu skatījās televīzijā. Klātienē ceremoniju vēroja 2200 sabiedrības elites pārstāvju, bet dienu vēlāk norisinājās Kronēšanas koncerts ar daudzu pasaulslavenu mūziķu līdzdalību.
Organizācija "Republic", kas cīnās par monarhijas aizstāšanu ar valsts vēlētu vadītāju un demokrātiskāku politisko sistēmu, raksturoja kronēšanu kā nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu. Šīs organizācijas izpilddirektors Greiems Smits "The Guardian" teicis, ka būtu ļoti pārsteigts, ja patiešām visas izmaksas būtu 72 miljoni mārciņu.
Viņš sacīja, ka papildu tām izmaksām, kas iekļautas kopējā summā – Iekšlietu ministrijas pārraudzītais policijas darbs un izmaksas Digitālo tehnoloģiju, Kultūras, Mediju un Sporta departamentam – izmaksas radušās arī citiem, kas kopējo kronēšanas summu nostādītu kaut kur starp 100 miljoniem (120,17 miljoniem) un 250 miljoniem sterliņu mārciņu (300,42 miljoniem eiro).
Lai arī uzskatīts, ka izmaksas bijušas augstākas, Smits saka, ka arī tie paši 72 miljoni ir neticama nauda, kas iztērēta vienas personas parādes rīkošanai, kad ne konstitūcijā, ne likumā nav noteikts nekāds pienākums to darīt.
"Tā bija parāde, uz kuru Čārlzs uzstāja, radot milzīgus izdevumus nodokļu maksātājiem, un tas ir vēl papildu milzīgajam mantojuma nodokļa rēķinam, kas viņam [nebija] jāmaksā, un arī papildu 500 miljoniem mārciņu gadā, ko izmaksā monarhija." Pēc "Republic" uzskatiem, karaliskā ģimene Lielbritānijai izmaksā aptuveni 510 miljonus mārciņu (612,86 miljonus eiro) gadā.
Saskaņā ar klauzulu, kas pieņemta 1993. gadā, jebkurš mantojums, kas pāriet no "suverēna uz suverēnu", izvairās no 40 procentu nodokļa, ko piemēro aktīviem, kuru vērtība pārsniedz 325 000 mārciņu (390 549,25 eiro).
Smits piebilda: "Tā bija izšķērdība, kas mums vienkārši nebija vajadzīga." Tā bijusi pilnīgi nevajadzīga un nelietderīga naudas izšķērdēšana laikā, kad valstī valda dzīvošanas izmaksu krīze un milzīga bērnu nabadzība, viņš teica.
"Kad bērni nevar atļauties pusdienas skolā, tērēt vairāk nekā 70 miljonus sterliņu mārciņu šai parādē ir nepieklājīgi," Smits piebildis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
