Austrālija aizliegs bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, izmantot sociālos medijus. Aizliegums nestāsies spēkā vēl vismaz 12 mēnešus, bet var paredzēt, ka tehnoloģiju uzņēmumiem tiks uzlikts naudas sods līdz pat 50 miljoniem Austrālijas dolāru (31 miljons eiro), ja tie neievēros noteikumus, vēsta BBC.
Premjerministrs Entonijs Albanīzs apgalvo, ka tiesību akti ir nepieciešami, lai aizsargātu jauniešus no sociālo mediju "kaitējuma", kam piekrīt daudzi vecāki. Taču kritiķi arīdzan norāda uz to, ka jautājumi par aizlieguma darbību un tā ietekmi uz privātumu un sociālo saikni ir atstāti neatbildēti.
Šis gan nav pirmais mēģinājums visā pasaulē ierobežot bērnu sociālo mediju lietošanu, taču līdz šim tas ietver augstāko vecuma ierobežojumu, kas noteikts jebkurā citā valstī. Turklāt nav paredzēti izņēmumu gadījumi, piemēram, ja vecāks atļautu bērnam lietot kādu aizliegto sociālo mediju.
"Šī ir globāla problēma, un mēs vēlamies, lai jaunajiem austrāliešiem būtu bērnība," sacīja Albanīzs, pagājušajā nedēļā iesniedzot likumprojektu apakšpalātai. "Mēs vēlamies, lai vecākiem būtu sirdsmiers."
28. novembra Senātā 34 balsis atbalstīja likumprojektu, bet 19 bija pret to. Tas nozīmē, ka likumprojekts atgriezīsies Pārstāvju palātā, kur valdībai ir vairākuma nozīme. Tas nozīmē, ka tiks pieņemts apstiprināt grozījumus, pirms tas kļūs par likumu.Tiesību aktos gan vēl nav noteikts, kuras platformas tiks aizliegtas, bet kuras ne. Šos lēmumus vēlāk pieņems Austrālijas komunikāciju ministrs, kurš lūgs padomu e-drošības komisāram – interneta regulatoram, kas nodrošinās noteikumu izpildi.
Pašlaik gan zināms, ka spēļu un ziņojumapmaiņas platformas, piemēram, "Whatsapp", no aizlieguma būs pasargātas, tāpat kā vietnes, kurām var piekļūt bez konta, kas nozīmē, ka, teiksim, "YouTube", visticamāk, arī tiks pasaudzēts. Valdība saka, ka tā paļausies uz kāda veida vecuma pārbaudes tehnoloģiju, lai ieviestu ierobežojumus, un turpmākajos mēnešos tiks pārbaudītas iespējas.
Tomēr digitālie pētnieki ir brīdinājuši, ka nav nekādu garantiju, ka kāda tehnoloģija, kas varētu balstīties uz biometriju vai identitātes informāciju, darbosies. Kritiķi arī meklē garantijas, ka tiks aizsargāts privātums, ieviešot šādu aizliegumu. Viņi arī brīdinājuši, ka ierobežojumus var viegli apiet, izmantojot tādus rīkus kā VPN, kas var maskēt lietotāja patieso atrašanās vietu tā, lai izskatītos, ka lietotājs, kas grib izmantot kādu mediju, teiksim, ir no pavisam citas valsts. Tomēr bērniem, kuri atradīs veidus, kā neievērot noteikumus, netiks piemērots sods.
Aptauja par reformām liecina, ka to atbalsta lielākā daļa Austrālijas vecāku un bērnu aprūpētāju. "Pārāk ilgi vecākiem ir bijusi izvēle starp to, vai ļauties un dot bērnam atkarību izraisošu ierīci vai redzēt savu bērnu izolētu, kad viņš jūtas atstumts," BBC nesen sacīja Eimija Frīdlandere, kura atbalsta aizliegumu. "Mēs esam ieslodzīti normā, kurā neviens nevēlas piedalīties."
Taču daudzi eksperti ir pārliecināti, ka aizliegums ir "pārāk skarbs instruments", lai efektīvi novērstu ar sociālo mediju lietošanu saistītos riskus, un ir brīdinājuši, ka tā rezultātā bērni var nonākt mazāk regulētos interneta "nostūros".
Daži jauniešu aizstāvji arī apsūdzēja valdību par to, ka tā nav pilnībā izpratusi sociālo mediju lomu jauniešu dzīvē un izslēdz viņus no debatēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
