Briesmīga tradīcija vai pārpratums? Sieviešu rituālā pēršana Vācijā izraisījusi sašutumu  (2)

"Klaasohm" ("Klaas" no holandiešu "Nikolaus") paraža aizsākās vaļu mednieku laikos, kuri ilgus mēnešus pavadīja, jūrā zvejojot un gada beigās, atgriežoties uz sauszemes, vēlējās simboliski parādīt, kurš ir salas saimnieks. Jauni, neprecēti vīrieši vilka maskas, tērpās aitādās un putnu spalvās, rokās turēja govs ragus. No sākuma iekštelpās notika rituāla cīņa starp salā dzimušajiem vīriešiem. Vakarā iekarsušie "klaasoms" staigāja no kroga uz krogu, no mājas uz māju. Bērni tika cienāti ar medus cepumiem, bet Borkumas iedzīvotājas, kuras šajā naktī atrodas uz ielas, – ķertas un pērtas ar govs ragiem.

Šī paraža pat pašā Vācijā nebija plaši pazīstama. Tai "slavu" atnesa TV kanāla NDR reportāža, kas tika sagatavota pēc kāda salas iedzīvotāja satrauktā telefona zvana. Pusstundu garajā raidījumā Borkumas iedzīvotāji anonīmi stāsta par agresīviem uzbrukumiem. Pagājušajā gadā žurnālisti filmēja, kā salas sievietes tika ķertas uz ielas, turētas aiz rokām un kājām, dažas nogrūstas zemē, bet tā sauktie "klaasom", nežēlojot spēkus, viņas pēra. Sievietes video sūdzas par kauna sajūtu, sāpēm un zilumiem. Kāda sižeta varone stāsta, ka pēc rituālās pēršanas neviens no "klaasomiem" nav pat painteresējies par viņas pašsajūtu.

Reportāža tika publicēta vietnē "YouTube", kur tā izraisīja sašutuma vētru. Video četru dienu laikā ieguva 1,2 miljonus skatījumu un karstas debates citos sociālajos tīklos. Rituāla organizētāji – biedrība "Borkumer Jungens von 1830" ("Borkumas zēni kopš 1830. gada"), kurā ir tikai vīrieši, saņēma neskaitāmus e-pastus. Kāds protesta dēļ nolēma atcelt savu plānoto atvaļinājumu. Daži komentētāji pieprasa salas birģermeistara atkāpšanos, kurš šos "puišus" atbalsta. Savukārt viņš aizstāvas, ka reportāža liecina par individuālu pārkāpumu un nekādā veidā nepierāda, ka salas iedzīvotāji atbalsta vardarbību. Viņaprāt, paraža videoklipā parādīta sagrozītā veidā.

"Borkumas zēni" atzīst, ka šī tradīcija, raugoties no malas, mūsdienās var šķist pretrunīga. Viņi sola padarīt rituāla svinēšanu "caurskatāmāku un novērst pārpratumus". Viņi kategoriski norobežojas no jebkāda veida vardarbības un atvainojas par "vēsturiskajām tradīcijām pēdējos gados". "Mēs pieņemam kritiku par reportāžā redzamajām ainām, un mūsu pienākums ir veikt izmaiņas," atzīmē "Borkumers Jungens fon 1830". Proti, jau šogad nolemts atteikties no sieviešu pēršanas tradīcijas, kas kā kopiena uzsver, nekad nav bijis tās galvenais kodols.

Tajā pašā laikā daži salinieki atbalsta šīs paražas saglabāšanu – un dīvainā kārtā tās ir sievietes. Pagājušajā nedēļas nogalē gandrīz divi simti Borkumas iedzīvotāju protestēja, lai aizstāvētu rituālu. Videoreportāžā varones atzīst, ka sākumā viņas piesaistījusi kopējā svētku atmosfēra, adrenalīns – līdz brīdim, kad viņas kļuva par "klaasomu" upuriem. Jebkurā gadījumā policija apsolīja, ka šoreiz sekos notiekošajam uzmanīgāk, un mudināja sievietes, kuras iepriekš ir cietušas no vardarbības tradīcijas laikā, rakstīt iesniegumus policijā.

Uz reportāžu reaģē arī politiķi. Vietējās Sociālās politikas ministrijas valsts sekretāre Kristīne Arbogasta kritizē to, ka 5. decembra vakarā salā notiekošais netiek īpaši apspriests: "Ir nepieciešamas diskusijas par to, ka "klaasoms" šādā formā nav mūsdienīgs. Tradīcijas un paražas saglabājas ilgāk, ja tās iet līdzi laikam." Taču, pēc politiķes domām, diskusijām un pārmaiņām nepieciešamajiem impulsiem ir jānāk no pašiem salas iedzīvotājiem.