Sabiedrībai novecojot, audžuģimeņu skaits sarūk, bet bērnu, kam tās nepieciešamas, ik gadu kļūstot vairāk. Lai veicinātu izpratni un interesi kļūt par uzņemošo ģimeni, Labklājības ministrija uzsākusi kampaņu ''Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!'' Kampaņas laikā interesenti var tikties gan ar jau esošajām audžuģimenēm, gan atbalsta centra un ministrijas pārstāvjiem. Pirmā šāda tikšanās aizvadīta Bauskā. Pirmo audžuģimeņu grupu Latvijā apmācīja pirms divdesmit gadiem. Tolaik par audžuģimeni kļuva arī baušķeniece Rita Laika.
"Mums ir bijusi ļoti liela ģimene – divi pieaugušie un seši bērni, bet viņi iet, aiziet un vietā atkal atnāk citi bērniņi."
Kāpēc jūs toreiz, pirms divdesmit gadiem nolēmāt kļūt par audžu ģimeni?
"Ziniet, es neko neesmu nolēmusi, viss atnāca pilnīgi nejauši. Es mācījos un man bija jāiet praksē uz bērnu namu. Tā arī viss sākās ar vienu bērniņu un viesģimeni, lai brīvdienās var ņemt uz mājām. Tad jau aizbildnībā, un tad bērnu namu likvidēja. Kur likt to bērnu, nu ņemu līdz."
Laika gaitā slēgts ne viens vien bērnu nams, audžuģimeņu apmācības pilnveidotas. Kopš 2018. gada, kad audžuvecāku pašpalīdzības grupas nomainīja atbalsta centri, ātrāk iespējams saņemt profesionālu palīdzību. Tomēr uzņemošo vecāku, kas ir audžuģimenes, aizbildņi un viesģimenes, skaits sarūk. Ja 2021. gadā bija aptuveni 790 audžuģimenes, tad šogad esot ap 700. Turklāt no tām aktīvas ir tikai 600. Savukārt pieprasījums pēc uzņemošo vecāku ģimenēm pieaug. Labklājības ministrijas apkoptie dati liecina, ka ik gadu vecākiem tiek pārtrauktas aizgādības tiesības pār 1000 bērniem.
Zita Veldze, LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktores vietniece: "Protams, ir aizbildnība, kas paņem lielu daļu šo bērnu, kas ir radinieki, bet joprojām paliek bērnu skaits, kam nepietiek audžuģimenes. Paradoksālākais ir tas, ka ņemot vērā citus gadus, šobrīd trūkst uzņemošo ģimeņu arī mazajiem bērniem. Agrāk problemātika vairāk bija tikai uz pusaudžiem, bet tagad novērojama situācija, ka arī mazie bērni atrodas institucionālajā aprūpē."
Viens no iemesliem esot tas, ka arī audžuvecāki noveco un vairs neuzņem ģimenē tik daudz bērnu kā agrāk. Laukos dzīvojošajiem nereti ir problemātiski rast bērnam atbilstošu skolu.
"Mēs arī Izglītības ministrijai esam norādījuši, ka pašvaldībās skolās ir jābūt specializētajām programmām, lai bērniem var nodrošināt katra individuālajām vajadzībām atbilstošu izglītību, jo viennozīmīgi bērnam ir svarīgi mācīties pēc tādas programmas, ko viņš spēj, nevis ko skola var piedāvāt."
Lai veicinātu izpratni un mudinātu cilvēkus kļūt par uzņemošo ģimeni, Labklājības ministrija uzsākusi kampaņu ''Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!'' Tās laikā ar interesentiem tiksies jau esošās audžuģimenes, ar nosacījumiem, lai kļūtu par audžuģimeni iepazīstinās atbildīgā ministrija, bet padomus sniegs atbalsta centra pārstāvji.
Agnese Inapša, SOS ģimeņu atbalsta centra ''AIRI'' vecākiem vadītājas vietniece: "Liekas, ka ko tad man vēl jaunu var iemācīt. Es jau esmu izaudzinājusi savus bērnus, bet te ir tā atšķirība, ka mēs savā ģimenē uzņemam svešus bērnus ar savādākām dzīves pieredzēm, tradīcijām, ar savādāku dzīves redzējumu."
Uz tikšanos Bauskā bija atnākuši vien daži interesenti, kuri dažādu iemeslu dēļ publiski izteikties nevēlējās. Otrdien šāds pasākums notika Daugavpilī, bet ceturtdien – Valmierā. Pasākumu cikls reģionos noslēgsies ar tikšanos Kuldīgā 10. decembrī.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA" #SIF_MAF2024
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
