Jānis Timma
Foto: LETA

Maskavā mirušā basketbolista Jāņa Timmas draugs Gatis Liniņš trešdien, 18. decembrī, "Facebook" publicējis aicinājumu Timmas mammas Ausmas vārdā, lūdzot finansiālu atbalstu šajā smagajā laikā. Timmas mammai nepieciešami līdzekļi repatriācijas reisam, lai dēlu varētu guldīt zemes klēpī Latvijā.

Liniņš raksta: "Dārgie basketbola draugi un līdzjutēji. Mani sauc Gatis Liniņš, un Jānis Timma bija man tuvs draugs. Rakstu, Jāņa mammas Ausmas Timmas pilnvarots. Šis ir skaudrs mirklis, ne tikai dēļ Jāņa aiziešanas, bet arī dēļ šobrīd esošās situācijas – Ausmai svētdien jādodas uz Maskavu un jāvienojas par repatriācijas reisa iespējām, lai guldītu dēlu Latvijā. Tam visam finansiālu resursu diemžēl viņai nav." Tādēļ tiek lūgts sniegt atbalstu, lai Jāni varētu nogādāt Latvijā un arī aizvadītu bēres.

Atbalstītāji aicināti sūtīt ziedojumus uz šo kontu:

  • Saņēmējs: Ausma Timma

  • Konta numurs: LV65HABA0551003965662

  • Maksājuma mērķis: Jāņa Timmas bērēm.

Arī Jāņa Timmas māsa Lelde Žandecka savā "Instagram" kontā publicējusi ierakstus, lai pieminētu savu brāli. Viņa komentāros raksta: "Tie, kas pazina brāli tuvāk, zina, ka zem muskuļiem un tetovējumiem bija ievainojama sirds un ļoti daudz emociju. Viņš viegli varēja palīdzēt citiem, bet grūti bija pašam kaut ko lūgt sev atzīt, ka viņš nevar. Es zinu, ka daudzi Jānim piedāvāja savu palīdzību un par to viņiem dziļi pateicos, taču brālis bija pieņēmis savu lēmumu, un, lai cik sāpīgs tas būtu, mums tagad tikai atliek viņa izvēli pieņemt."

Jau vēstīts, ka 32 gadus vecais Latvijas basketbolists Jānis Timma naktī uz otrdienu, 17. decembri, Maskavā atrasts miris, un izskan versijas par pašnāvību, vēsta Krievijas mediji, atsaucoties uz "Telegram" kanālu "112". Vēlāk Krievijas ziņu aģentūrai "TASS" šo informāciju apstiprināja operatīvie dienesti.

Jāņa Timmas šķirtā sieva un bērna māte Anna Sedokova pēc bijušā vīra, basketbolista Jāņa Timmas bojāejas nogādāta slimnīcā ar nervu sabrukumu. Otrdienas rītā, asarām plūstot pār seju, Sedokova "Instagram" vērsās pie saviem sekotājiem, lūdzot ievērot viņas ģimenes privātumu šajā grūtajā brīdī. Vēlāk dziedātāja savā "Instagram" publicēja jaunu video (kas pēc stundas tika dzēsts), kurā redzama klīnikā, pieslēgta pie sistēmas un nevaldāmi raudam.

Kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un ko darīt, lai novērstu pašnāvību

Speciālisti atzīst, ka lēmumu par pašnāvību cilvēks pieņem dažādu riska faktoru mijiedarbības ietekmē un visbiežāk tas nav spontāns lēmums. Pirmais signāls, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir izmaiņas uzvedībā – pazūd līdzšinējās intereses un hobiji, interese par mācībām, studijām vai darbu, cilvēks vairs netiekas ar draugiem, izolējas, var lietot apreibinošas vielas. Par uzvedības izmaiņām liecina arī parādījusies trauksme un izmaiņas miega režīmā (piemēram, cilvēks neguļ nedēļu no vietas).

Būtisks riska faktors, kam būtu īpaši jāpievērš uzmanība, ir iepriekšēji pašnāvības mēģinājumi. Šiem cilvēkiem ir īpaši jāseko līdzi un pēc pašnāvības mēģinājuma jāsniedz visa veida psihoemocionālais atbalsts. Pētījumi liecina, ka psihiskās veselības speciālista konsultācija uzreiz pēc pašnāvības mēģinājuma un sekošana cietušā pašsajūtai un stāvoklim vairāku nedēļu garumā pēc tam būtiski samazina atkārota pašnāvības mēģinājuma risku.

Pašnāvnieciski noskaņotu cilvēku nevar ārstēt tikai ar medikamentiem – izšķiroša nozīme ir iejūtībai, sarunai un atbalstam, ko var sniegt tuvs cilvēks vai speciālists. Ja cilvēks par savām izjūtām nerunā un nedalās ar tuviniekiem vai citu sev tuvu cilvēku, kam varētu uzticēties, ir būtiski lūgt palīdzību ārstam vai psihiskās veselības speciālistam. Svarīgi ļaut otram saprast, ka atbalsts un palīdzība ir pieejama, taču nepārspīlēt ar pārlieku kontroli (piemēram, nenomākt ar nemitīgiem jautājumiem "Kur tu biji?", "Ko tu darīji?" u.tml.).

Akūtos gadījumos, kad cilvēks sev fiziski jau nodarījis pāri, nedrīkst kavēties un ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tas ir jādara arī gadījumos, kad cilvēks apstiprina, ka šobrīd domā par pašnāvību vai jau ir izdomājis, kad un kā aizies no dzīves (piemēram, sarūpējis ieroci, medikamentus vai tml.). Ārstniecības likums paredz – ja pastāv nopietni draudi dzīvībai, hospitalizāciju var veikt bez pacienta piekrišanas. Speciālisti uzsver – ir jāmazina stigma un aizspriedumi, ka izsaukt ātro palīdzību ir slikti un tas neko neatrisinās.

Jāņem vērā, ka arī tā saucamie manipulatīvie pašnāvības mēģinājumi, kad cilvēks it kā nevēlas mirt, taču regulāri nodara sev pāri, kādā reizē var beigties ar pašnāvību, tāpēc jebkurš pašdestruktīvs signāls būtu jāuztver nopietni.

Arī tuvinieki un draugi aicināti meklēt palīdzību pie speciālistiem, lai regulētu savas emocijas, saņemtu padomus, kā rīkoties un rastu iekšējos resursus palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību. Lielākajā daļā gadījumu pašnāvība nav spontāns lēmums un vienas dienas jautājums. Visbiežāk cilvēks ar problēmām ir saskāries ilgstoši un ir bijušas novērojamas pašnāvības riska pazīmes.

Vairāk informācijas un padomus, kā rīkoties šādos gadījumos, lasi Veselības ministrijas sagatavotajā rakstā šeit.

Ja ir aizdomas, ka pašam vai tuviniekam ir depresija vai ir pašnāvnieciskas domas, kur meklēt palīdzību?

Latvijā psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav pat vajadzīgs ārsta nosūtījums. Tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, uz kuru var pierakstīties jebkurā no ambulatorajiem centriem.

Telefoni, kur zvanīt krīzes situācijās:

  • Krīzes situācijās "Skalbes" aicina meklēt atbalstu. To var saņemt, arī zvanot uz centra diennakts krīzes tālruņiem 67222922 vai 27722292.

  • Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests 113.

MaskavaJānis TimmaAnna Sedokova

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit