Atrunājoties ar lielo darba noslodzi un vēl citiem apstākļiem, atsevišķas bāriņtiesas sistemātiski neievēro likumā noteiktos termiņus, risinot aizgādības tiesību lietas, tā secinājis Bērnu aizsardzības centrs (BAC), analizējot bāriņtiesu sniegtos datus.
Bērna šķiršana no ģimenes vienmēr ir traumatisku pieredzi veidojošs process gan bērniem, gan vecākiem, gan speciālistiem, kuriem tā jānodrošina. Tāpēc gan likumdošanas procesam, gan praktiskai institūciju darbībai jābūt vērstai uz to, ka bērna šķiršana no ģimenes ir kā galējais līdzeklis situācijās, kad nav iespējams novērst riskus bērna veselības un dzīvības apdraudējumam un attīstībai, ja bērns paliek ģimenē nelabvēlīgos apstākļos.
Aizgādības tiesības vecākiem bez nopietna iemesla nepārtrauc. Civillikuma 203. pants nosaka, ka aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst, ka:
ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;
bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);
vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;
konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.
Ja iegūtā informācija liecina par iespējamu apdraudējumu bērna veselībai, dzīvībai vai pilnvērtīgai attīstībai, bāriņtiesai jāveic darbības kompetences ietvaros, lai to novērstu un jāizvērtē nepieciešamība pieņemt lēmumu šķirt bērnu no ģimenes.
Saskaņā ar likumdošanu bāriņtiesa pēc tam, kad pieņemts lēmums par bērnu šķiršanu no ģimenes, nekavējoties informē par to pašvaldības sociālo dienestu vai pašvaldības deleģēto personu. Šajos gadījumos pašvaldības sociālais dienests kopā ar citām pašvaldības institūcijām, bērna vecākiem un bērna tiesību aizsardzības iestādēm izstrādā ģimenes atbalsta un palīdzības programmu. Likums paredz, ka bērna ārpusģimenes aprūpes laikā pašvaldība sniedz izglītojošu, sociālu un citu palīdzību bērna vecākiem, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē. BAC uzsver, ka pēc bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas vecākiem, viņu pienākums ir aktīvi veikt darbības un izmantot pašvaldības sociālā dienesta atbalstu, lai maksimāli ātri novērstu iemeslus, kas bijuši par pamatu bērna šķiršanai no ģimenes. Savukārt bāriņtiesas pienākums, prioritāri nodrošinot bērnu labākās intereses šajā procesā, ir sekot tam, vai vecāki veic visas nepieciešamās darbības bērna atgriešanai ģimenē.
Apkopojot informāciju no 43 bāriņtiesām par 706 lēmumiem, kur aizgādības tiesības pirmreizēji pārtrauktas 2022. gadā, BAC secināja, ka, lai arī lielākā daļā gadījumu lieta tiek pārskatīta gada termiņā, tomēr pastāv nozīmīgs gadījumu skaits (ap 35 procentiem no lietām), kad bāriņtiesas ir pārsniegušas Civillikuma 203. panta ceturtajā daļā noteikto gada termiņu lietas izskatīšanai. Septiņos procentos gadījumu bāriņtiesas gada termiņu ir pārsniegušas līdz divām nedēļām, bet 28 procentos gadījumu bāriņtiesas ir pārsniegušas gada termiņu vairāk nekā divas nedēļas. Termins "gada laikā" nozīmē to, ka lietai jābūt izskatītai gada laikā. Lietas izskatīšanai visa nepieciešamā informācija ir savlaicīgi jāiegūst un lēmums jāpieņem pirms pagājis gads no pieņemtā lēmuma par aizgādības tiesību pārtraukšanu bērna vecākiem, skaidro BAC.
Bāriņtiesu sniegtie dati ļauj konstatēt sistemātisku lietas neskatīšanu Civillikuma noteiktajā termiņā konkrētām atsevišķām bāriņtiesām, kurām attiecīgi termiņa neievērošana bija 50 procentos un vairāk skatāmajās lietās, vienlaikus citas bāriņtiesas ar līdzīgu lēmumu un kopējo lietu skaitu ir iekļāvušās Civillikuma noteiktajā termiņā, minēts BAC pārskatā "Bāriņtiesu darbības analīze jautājumā par Civillikuma 203. panta ceturtās daļas ievērošanu lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu".
Jāatzīst, ka termiņu neievērošana nav nekas jauns, – šāda prakse turpinās jau gadiem. Lūk, to apliecina arī šis "Delfi" arhīva raksts – VBTAI norāda uz bāriņtiesu nesteidzīgo rīcību aizgādības tiesību pārtraukšanas lietās.
BAC akcentē, ka katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz ģimeni, tāpat kā uz stabilu un drošu vidi ārpusģimenes aprūpē vai uz adopciju, ja nav iespējama bērna pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošana vecākiem. Tādēļ likumdevējs ir noteicis termiņu, kurā vecākiem, kuriem pārtrauktas bērna aizgādības tiesības, ir iespēja novērst iemeslus bērna šķiršanai no ģimenes. Centrs vienmēr ir uzsvēris bērna tiesību prioritāti šajā procesā – proti, bērna interesēs ir pēc iespējas ātrāk iegūt stabilu, ģimenisku vidi, atgriežoties bioloģiskajā ģimenē vai pie pastāvīgiem aprūpētājiem.
Lai izvērtētu situāciju attiecībā uz bāriņtiesu darbību, savlaicīgi nodrošinot lietu par pārtraukto aizgādības tiesību pārtraukšanu pārskatīšanu, BAC 2024. gadā veica analītisku apkopojumu jautājumā, vai lietas par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam/vecākiem tiek izskatītas gada laikā no lēmuma pieņemšanas un, ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ.
No papildus sniegtajiem bāriņtiesu skaidrojumiem, konstatēts, ka ir gadījumi, kad termiņa kavējums izriet no bāriņtiesas darbinieku noslodzes – proti, nodrošinot bāriņtiesas darbību, tiek izvirzītas lietu pārskatīšanas prioritātes, kā rezultātā ne vienmēr bāriņtiesa lietas par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu pārskatīšanu pēc savas iniciatīvas spēj izskatīt, iekļaujoties Civillikuma noteiktajā termiņā. Vienlaikus gan bāriņtiesu sniegtie dati ļauj konstatēt sistemātisku lietas neskatīšanu Civillikuma noteiktajā termiņā konkrētām atsevišķām bāriņtiesām, kurām attiecīgi termiņa neievērošana bija 50 procentos un vairāk skatāmajās lietās, vienlaikus citas bāriņtiesas ar līdzīgu lēmumu un kopējo lietu skaitu ir iekļāvušās Civillikuma noteiktajā termiņā.
Līdz ar to BAC secina, ka būtu pārvērtējams darba organizācijas process atsevišķās bāriņtiesās, ņemot vērā, ka bāriņtiesas noslogotība vai tas, ka bērniem ir nodrošināta ģimeniskai aprūpei pietuvināta ārpusģimenes aprūpes forma, t.i. audžuģimene vai aizbildnis, nevar būt par pamatu, lai atliktu lietas izskatīšanu vai neskatītu lietu noteiktajā termiņā, uzskatot to par mazāk prioritāru.
Atsevišķos gadījumos bāriņtiesas norādījušas, ka lietas izskatīšana notikusi vēlākā termiņā, ņemot vērā, ka vecāks mainījis dzīvesvietu.
Padziļināti vērtējot bāriņtiesu skaidrojumu par termiņa neievērošanu, norādīti arī tādi iemesli kā "iespēja bērna viedokli noskaidrot tikai reizi gadā", "vecāki kontaktējas ar bērnu", kas BAC ieskatā nav pieņemama argumentācija. Proti, bērna viedokļa noskaidrošana jautājumā par iespējamo aizgādības tiesību atjaunošanu vecākiem ir obligāts nosacījums, un to ir jāspēj realizēt lietas izskatīšanai paredzētajā laikā.
Vērtējot bāriņtiesu sniegto informāciju par 2022. gadā ierosinātajām lietām, 26 gadījumos, tika konstatēts, ka bāriņtiesas lietas nepārskatīšanu argumentē ar to, ka bērns gada termiņa laikā kļuvis pilngadīgs. BAC vēlas atkārtoti uzsvērt Bāriņtiesu likuma 4. panta otrajā daļā noteikto bāriņtiesa pienākumu prioritāri nodrošināt bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Ievērojot minēto, centra ieskatā, bāriņtiesai ir jāieplāno lietas pārskatīšana, ņemot vērā bērna pilngadības iestāšanās laiku, lai lieta līdz bērna pilngadības sasniegšanai pēc būtības būtu izvērtēta, t.sk. attiecībā uz nepieciešamību sniegt prasību tiesā aizgādības tiesību atņemšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
