Jautājums: Man ir problēmas ar veselību un gribot negribot, šķiet, vajadzētu padomāt par pēdējo gribu. Vai man obligāti ir jāraksta testaments? Kādas vēl ir iespējas? Kādas procedūras ir jāveic, lai mana manta nenonāk svešās rokās?
Atbildi sniedz zvērināta notāre Ilze Metuzāle.
Latvijā Civillikums nosaka trīs mantojuma atstāšanas un saņemšanas veidus. Pirmais mantojuma atstāšanas veids ir likumiskā mantošana. Likumiskā mantošana automātiski stājas spēkā tad, ja mantojuma atstājējs nebūs rakstījis testamentu vai noslēdzis mantojuma līgumu.
Likumiskās mantošanas pamatojums ir radniecība. Likumiskie radinieki manto noteiktā secībā, un tad, ja ir tuvāki mantinieki, tālāki mantinieki nemanto. Tāpat no mantojuma atstājēja manto viņa laulātais. Mantojuma atstājēja laulātais iegūst visu mantojumu tikai tad, ja nav ne pirmās, ne otrās, ne trešās šķiras likumisko mantinieku. Citos gadījumos laulātajam jādalās ar radiniekiem.
Otrais mantojuma atstāšanas veids ir testamentārā mantošana. Mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumu sauc par testamentu. To var rakstīt pie notāra – tādā gadījumā tas ir publisks testaments. Testamentu var rakstīt arī pašrocīgi un atdot tieši mantiniekam, tad tas būs privāts testaments. Tomēr tikai pie notāra sastādītam testamentam ir garantija, ka vajadzīgajā brīdī tas stāsies spēkā, jo notāra sastādīti testamenti tiek reģistrēti Publisko testamentu reģistrā. Tas nozīmē, ka mantojuma lietas procesā notārs redzēs, ka ir bijis testaments, šo testamentu nolasīs un uzmeklēs arī tajā norādītos mantiniekus. Testamentu mantojuma atstājējs var viegli vienpersoniski atsaukt, ja domas mainās.
Trešais mantojuma atstāšanas veids ir līgumiskā mantošana. Mantojuma līgums ir vienošanās, kurā mantojuma atstājējs novēl visu savu mantu vai tikai atsevišķu tās daļu sevis izvēlētajam mantiniekam, un mantinieks piekrīt būt mantinieks, iespējams, uzņemoties arī kādus pienākumus. Šādu līgumu slēdz gan mantojuma atstājējs, gan mantinieks un to vairs vienpersoniski atcelt mantojuma atstājējs nevar. Mantojuma līgumu slēdz tikai pie notāra, to nevar noslēgt mājas kārtībā. Ja ir noslēgts mantojuma līgums, tad mantojuma atstājējs, lai gan paliek īpašnieks saviem nekustamajiem īpašumiem, tomēr ar tiem rīkoties bez ieceltā mantinieka piekrišanas nedrīkst. Līgumiskai mantošanai ir prioritāte pār testamentāro un likumisko mantošanu.
Lai saņemtu zvērināta notāra pakalpojumus vai juridisku konsultāciju, aicinām vērsties pie kāda no notāriem, izmantojot Latvijas Zvērinātu notāru padomes interaktīvo karti: https://www.latvijasnotars.lv/notaries_map
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
