Arī liela daļa Nams24 nedēļas jautājuma "Vai Jūs gribētu pāriet uz dzīvi Pierīgā?" respondentu dod priekšroku dzīvei ārpus pilsētas, vēlams, savrupmājā.
Avots: Nams24
Rezultātā vērojama visai intensīva jauno ciematu veidošanās gan pļavās un "kartupeļu laukos", gan ekskluzīvās vietās pie jūras, upēm un ezeriem. Arī atsevišķu māju būvniecība vairāk vai mazāk nomaļās vietās kādas ūdens tilpnes tuvumā. Kaut vai šāds sludinājums: "Zeme Mērsragā, 0,4 ha ar jūras krastu, ir atļauja privātmājas būvniecībai, pasakaini skaists jūras krasts..." Turklāt šie īpašumi bieži ir pilnībā bez vai ar daļējām pilsētas komunikācijām, t.i., vietējā kanalizācija, vietējā ūdens apgāde utt. Bail pat iedomāties, kādos daudzumos ne tie videi draudzīgākie Mendeļejeva tabulas elementi ik dienu nonāk gruntsūdeņos, ja kāds nolemj ietaupīt uz drošu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ierīkošanu. Nams24 griezās pie LR Vides Ministrijas speciālistiem, lai noskaidrotu, vai pastāv kādas prasības attiecībā uz notekūdeņu - komunālo un ražošanas, attīrīšanu un novadīšanu vidē, kā arī to kontroles mehānisms. Tatjana Jansone, VM Ūdens resursu nodaļas vadītāja, norādīja, ka saskaņā ar 2002.gada 22.janvāra MK noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 32.pantu "Centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīko visās apdzīvotās vietās, t.i., pilsētās un ciemos, kur cilvēku skaits ir lielāks vai vienāds ar 2000. Par centralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošanu atbild vietējā pašvaldība."
Tā kā jaunajos ciematos, vismaz sākotnēji, iedzīvotāju skaits parasti nepārsniedz 2000, kļūst skaidrs, kādēļ lielā daļā jauno ciematu sludinājumos pie īpašumu apraksta norādīta vietējā kanalizācija. Savukārt, ja projekts tiek attīstīts kaut vai lauka vidū, bet turpat pāri šosejai ir, piemēram, Ādaži, visticamāk, tiks ievilkta pilsētas kanalizācija. Savukārt, Mārupes apkārtnē jaunajos ciematos tiek nodrošināta vai nu vietējā kanalizācija vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Tatjana Jansone skaidroja, ka "uzsākot atsevišķo māju būvniecību, neatkarīgi no plānoto cilvēku skaita, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.91, mājas īpašniekam Reģionālajā vides pārvaldē (RVP) jāsaņem tehniskie noteikumi lokālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecībai. Un tās var būt vai nu bioloģiskā tipa attīrīšanas iekārtas (bieži vien jau rūpnieciski ražotās) vai hermētiski noslēgtas izsmeļamās bedres. Šajā gadījumā RVP pārbauda, kā tiek ievērotas tehnisko noteikumu prasības pie katras konkrētās mājas nodošanas ekspluatācijā."
Nams24 noskaidroja, ka notekūdeņu attīrīšanai tiek izmantoti dažādi tehnoloģiskie procesi, kurus iedala mehāniskos, bioloģiskos un ķīmiskos procesos. Sadzīves un komunālo notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju pamatā ir bioloģiskie procesi, kuros ar baktēriju un mikroorganismu palīdzību izšķīdušos un suspendētos organiskos piemaisījumus skābekļa klātbūtnē mineralizē līdz CO2 un H2O. Baktērijas un mikroorganismi, kuri mineralizē organiskos piemaisījumus, veido aktīvo dūņu pamatsastāvu. Jāatzīmē, ka pirms jebkādas bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas pielietošanas ir nepieciešama mehāniskā priekšattīrīšana.
Latvijā visplašāk pielietotā notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģija ir aerotenki ar suspendētā stāvoklī esošām aktīvajām dūņām. Piemēram, ES atzīta un pasaulē plaši pielietotā TOPAS sadzīves notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanas sistēma. Otra lielāka grupa no bioloģiskajām attīrīšanas tehnoloģijām ir biofiltri ar fiksētu bioplēvi. Trešo grupu veido tehnoloģijas, kuras bāzējas uz notekūdeņu attīrīšanu dabīgos apstākļos (dīķi, mitrāji). Notekūdeņu apstrādei izmanto dažādus biodīķu veidus, kuros ar mikroorganismu palīdzību notiek bioloģiski un bioķīmiski ūdens attīrīšanas procesi. Viena no notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm ir mākslīgie mitrāji ar speciāliem ūdensaugiem. Šo mitrāju gultnē aug attiecīgi ūdensaugi - niedres, meldri, ūdenslilijas, vilkvālītes, kārkli. Tomēr uz mitrāju padotais ūdens ir rūpīgi jānostādina.
Nams24 veica eksperimentu, piezvanot kāda topošā ciemata tirdzniecības pārstāvim. Informācijā par apbūves gabaliem komunikācijām, kuri atrodas skaistā vietā netālu no četrām ūdens tilpnēm, tajā skaitā jūras un Gaujas, bija rakstīts: "Bioloģiskās attīrīšanas ietaises tehniskā projekta ietvaros realizē pircējs". Atbildot uz jautājumiem, pārdevējs mani kā potenciālo klientu nomierināja, ka līgumā gan tāds punkts pastāv, bet praktiski savā mājā varēšu darīt, ko un kā gribēšu. Nevienam nebūšot tiesības mani un vēl vairāk - manu māju pārbaudīt. Tā teikt, "mans nams - mana pils". Tikai jābrauc un jāpērk, gan jau par pārējo izdosies vienoties. Savukārt, Vides Ministrijas pārstāve T.Jansone uzsvēra, ka "RVP pārbauda katras konkrētas mājas nodošanu ekspluatācijā. Vēlāku šo būvju ekspluatāciju RVP veic tikai tādos gadījumos, ja ir saņemta sūdzība par nelikumīgu notekūdeņu novadīšanu vidē (ne tikai virszemes ūdens objektā, bet arī iesūcoties zemē) ekspluatējot šīs attīrīšanas iekārtas." Šajā sakarā jāatzīmē, ka bieži mājas ilgstoši netiek nodotas ekspluatācijā, kaut arī tiek apdzīvotas. Tatjana Jansone uzsvēra arī vietējās pašvaldības milzīgo lomu, "kurai jānodrošina izsmeļamo bedru izvešana uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Kārtību, kādā veidā to darīt, cik bieži (atkarībā no cilvēku skaita) pašvaldībai jānosaka ar saviem saistošajiem noteikumiem. Un tādā gadījumā, tā arī ir sava veida kontrole no pašvaldību puses, vai no izsmeļamām bedrēm regulāri tiek izvesti notekūdeņi un netiek nelikumīga šo notekūdeņu novadīšana vidē."
Tātad atliek vienīgi cerēt uz katras pašvaldības godaprātu un ieinteresētību, jo nebūtu taču prātīgi ļaut piesārņot vietu, kur paši dzīvo. Tas būtu optimistiskais viedoklis. Tomēr praksē viss mēdz būt savādāk. Tajā pašā augšminētajā piejūras pagastā nepilnu 40 gadu laikā kopš dārzkopības kooperatīvu mājiņu nodošanas ekspluatācijā, vietējā pašvaldība ne reizi nav pārbaudījusi individuālo notekūdeņu savākšanu un izvešanu. Droši vien sūdzības nav bijušas. Tiesa, speciāls auto ir, un nepieciešamības gadījumā katrs to varot pasūtīt. Protams, ja mājiņa tiek izmantota vien pāris mēnešus gadā, tā ir viena lieta. Bet, kā zināms, pēdējā laikā arvien vairāk vasaras māju tiek pārbūvētas par ziemas mājām, līdz ar to notekūdeņu ir krietni vairāk. Un tie satur gan Ariel, CIF un Fairy, gan daudz ko citu. Ja vēl blakus mājai ir kāda salātu un zemeņu dobe, pāris jāņogu krūmi, bet upe vai jūra pārsimts metru attālumā...
Ilgtermiņā domājot, nevajadzētu taupīt uz notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, pat, ja pašvaldības uz to vairāk vai mazāk skatās "caur pirkstiem". Galu galā, dzīvot "zaļi" un "videi draudzīgi" tagad ir modē.
Diāna Zobena, Nams24 redaktore
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!