Kā zināms, otrdien izklaides portālā Mango tika publiskoti fragmenti no Lato Lapsas vēl neiznākušās grāmatas Šofera dēls Minhauzens, kurā cita starpā detalizēti aprakstīta arī tiesvedība par Aināra tēva Roberta Leščinska noziegumu, kad pie Suntažiem viņš tika aizturēts par Siguldā dzīvojošās medmāsas Dainas slepkavību - Šlesera tēvs viņu bija nogalinājis ar trīspadsmit sitieniem.
"Puika darīja, ko varēja, kaut Dieviņš viņam nebija devis pārāk daudz, - viņš nebija ne ļoti gudrs, ne apdāvināts, bet no savas dzimtas vīriešu dzimuma pārstāvjiem acīmredzami bija mantojis galvenokārt muldēšanas un "šeptēšanās" talantus. Citā zemē viņš būtu kļuvis par kuslu Minhauzena parodiju un kā tāda arī vadītu savu dzīvi, taču puikam paveicās - viņš piedzima un auga zemē, kur tieši šie talanti izrādījās pieprasīti," tā skandalozo grāmatu piesaka tās autori.
Lai gan pagaidām izplatītie grāmatas fragmenti skar tikai Šlesera tēvu, kas, protams, nav tiešs pārmetums pašam politiķim, vairums interneta komentētāju izrāda neadekvātu reakciju, uzsverot, ka Šleseram nav jāatbild par tēva grēkiem. Savukārt vismaz portālā Mango žurnālista Lapsas noniecinātāji ar lielu azartu un dažādiem segvārdiem komentārus raksta no vienas konkrētas IP adreses.
"Šī diena ieies vēsturē kā diena, kad Šlesers raudāja," tiek ironizēts vienā no uzskatāmākajiem piemēriem internetā, kurā publiskota iespējama Šlesera saruna ar savu publiskā tēla veidotāju Ēriku Stendzenieku.
"Ēriks: Vispār ir divi scenāriji, kā mēs varam šo parādīt: viens - reinforsēt Tavu cieto tēlu, ka par spīti visām grūtībām esi sasniedzis to, ko katrs latvietis vēlas, vai otrs variants, kas man drusku uzdzen skudriņas, jo rada izaicinājumu - pievienojam Tavam publiskajam tēlam ... cilvēcīgo pusi. Ka Tu, Ainār, esi parasts cilvēks, Tev ir notikuši slikti notikumi dzīvē, tā kā katram - ir bijis grūti.
- Vai Tevi bērnībā kādreiz aizmirsa veikalā uz pāris dienām?
- Nu, nē it kā, cik atceros - nē.
- Vismaz sita?
- Jā, nu kuru kādreiz nav nopēruši, tur izbēru vienu reizi visu cukuru uz grīdas un būvēju tiltu uz Austrumiem...
- Nu tieši tā - sita, smagi sita, jau no bērnības. Rētas uz ķermeņa palikušas. Varēsi kādu parādīt?
- Nu nē, nu man ir rētas no boksa treniņiem, bet tādās intīmās vietās.
- Nu, OK, pagaidām tad to nē. Ja vajadzēs, tad vēlāk. Es jūtu, ka tālu mēs šovakar netiksim. Tātad pastāsti to. Man cilvēks Tev uzrakstīs aptuveni tekstu. Iemācies. Noskaldīt jau Tu māki, šoreiz tik nedaudz lēnāk un klusāk, mēs zinām, ka Tev sanāks. Un pats galvenais - vajag raudāt.
- Ko? Es? Es boksu trenējos, cilvēkiem pa purnu situ, es jau neraudu no trešās klases!
- Vajag, Ainār, vajag! Iedomājies par kādu bērniņu kas prasīja maizīti uz ielas, viņam vecāki bija miruši no mēra. Radinieku nav, tā nu viņš Rīgas tunelī ubago sev maizītei, nekam vairāk viņam nevajag, guļ zem klajas debess.
Inese, Tev arī noteikti jābūt klāt. Vakar noskatījos daudz video youtubā, tur visur sievas klāt, kad vīri par prostitūtām taisnojas vai kādu notriekuši ar auto. Tas ir obligāti, pamatīgas emocijas piedod tam visam. Ideāli. Pēc tam, pasaki kā Tu viņu mīli, uz jautājumiem neatbildiet, nedrīkst nekādā veidā bojāt šo visu. Tā ir mūsu presene, velns parāvis! Ā, jā - presenē, Inese, noteikti pasniedz viņam mutautiņu, kad būs jāraud. Īstu kokvilnas, ne tos papīra lētučus. Arī cilvēcīgs moments, tāds negaidīts sanāks."
Ar pilnu iespējamās sarunas stenogrammu varat iepazīties šeit, savukārt paša politiķa nostāja ir skaidra. "Ja kāds cer, ka es pēc šīm publikācijām paiešu malā, atteikšos no priekšvēlēšanu cīņas, viņš smagi maldās," leģendārajā preses konferencē uzsvēra Šlesers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!