Leģendas par čupakabru visvairāk nodarbinājušas Latīņamerikas iedzīvotājus, kur lauksaimnieki visai bieži atraduši beigtus dzīvniekus, kuru asinis izdzēris mītiem apvītais radījums. Vēl pēc kāda laika cilvēki atraduši arī dažādu baisu radību mirstīgās atliekas, kuras tika uzskatītas par mirušām čupakabrām.
Pētot vairāku šādu mirstīgo atlieku eksemplārus, profesors O'Konnors noskaidrojis, ka tie bijuši visparastākie koijoti, kas slimojuši ar kašķi.
Pēc profesora novērojumiem, kašķi izraisa kašķa ērcītes Sarcoptes scabiei, kuras savukārt izraisa mokošu niezi, kas astoņkājaino parazītu upurus padara trakus un viņiem noiet apspalvojums.
Profesors tāpat skaidrojis, ka slimības novārdzinātie dzīvnieki vairs nav spējīgi medīt meža zvērus un ir spiesti uzbrukt mājdzīvniekiem, lai atvieglotu pārtikas ieguvi.
Kā visiem labi zināms, par čupakabru pasaule pirmoreiz uzzināja tālajā 1995. gadā, kad nezvērs sāka uzbrukt mājlopiem Puertoriko salas kalnos. Briesmonis nogalināja visus lopus ap Kanovanasas pilsētiņu, izdzerdams to asinis caur divām mazām, vampīra kodumam līdzīgām brūcēm. Līdz ar to arī pats čupakabras vārds radies no spāņu valodas - "chupar" nozīmē sūkt, bet "cabra" - kaza.