Ciematā pie Rīgas izraka nelielu dīķi - patiesībā bedri ar stāvām nogāzēm. Pēc dažām stundām 1,5 m dziļumā sāka krāties gruntsūdens, bet jau pirmdien dīķis nepatīkami pārsteidza saimnieku, jo ūdenī peldēja zaļai vatei līdzīgas pikas.
Kas notiek jauna dīķa vai baseina ūdenī?
Tā tikai liekas, ka tikko ierīkota ūdenstilpe ir tukša un tīra, - līdz ar ūdens parādīšanos gaisa, ūdens, grunts, mikroorganismu, augu un dzīvnieku starpā sākas savstarpēji saistīti procesi. To ātrums un vielu apmaiņa tajos atkarīga no apgaismojuma, ūdens temperatūras un cietības, pamatnes grunts, augu sugu sastāva u.c. apstākļiem.
Neviena ūdenstilpe nepaliks neapdzīvota ilgāk par dažām dienām pēc ūdens ielaišanas vai parādīšanās tajā, jo daudzu vielu šķīdība ūdenī ir ļoti liela (no dažiem mg līdz desmitiem g/l), bet no gaisa, augsnes un grunts ūdenī iekļūst mikroorganismu sporas (aļģu, sēņu, baktēriju u.c.).
Baktērijas
Vispieticīgākās ir zilaļģes jeb cianobaktērijas, tāpēc tās pirmās rada vidi citu organismu attīstībai jaunā vietā un ir pēdējās, kas spēj dzīvot gandrīz mirušā ūdenī. Aļģu sporas fotosintēzes procesā izmanto ūdenī izšķīdušo ogļskābo gāzi, fosforu un slāpekli, veido organisko vielu, bet skābekli izdala ūdenī. Process turpinās tik ilgi, kamēr ūdenī ir aļģu barības vielas. Mikroskopiskās aļģes ir barība ūdens dzīvniekiem (no mikroskopiskiem līdz varžu un zivju mazuļiem), bet skābekli naktī patērē augi, baktērijas, dzīvnieki un aļģes. Aļģu mūžs ir īss. Atmirušās aļģes sadala sēnes un baktērijas, izdalot ūdenī barības vielas, bet jau lielākā daudzumā, pie tam patērējot 9/10 ūdenī esošā skābekļa.
Kamēr ūdenstilpē iestādītie augi vai iekļuvušo augu sēklas un sakneņi nav sākuši intensīvi augt, aļģes valda pār visu ūdeni, jo tām nav konkurentu barības vielu un gaismas izmantošanā.
Dzīvnieki un zivis
Dzīvnieki - kukaiņi, abinieki u.c. parasti atlido vai atrāpo paši. Zivis var iekļūt ar ūdensputnu starpniecību, bet biežāk tās jaunās, nepiemērotās ūdenstilpēs bez skābekli izdalošiem un paslēptuves veidojošiem augiem, bez karpām vajadzīgā dibena nogulumu slāņa u.c. ielaiž cilvēki. Jaunu dīķi zivis ietekmē sliktāk nekā tādu, kas jau ir bijis ilgāku laiku. Pārējo dzīvnieku ietekme uz procesiem dīķī pārsvarā ir labvēlīga un ietekmēt to daudzumu nav vajadzīgs un arī maz iespējams.
Nogāzes un krasta līnijas izmaiņas
Jauna dīķa nogāzes un krasta līnija dažus gadus var mainīties izskalojumu un noslīdējumu rezultātā. Tas notiek tad, ja nav izveidota tāda virsūdeņu (sniega kušanas un lietus ūdeņu) ievadīšana dīķī vai aizvadīšana, lai nenotiktu nogāžu deformācijas. Virsūdeņi jebkurā dīķī ienesīs smiltis un mālus, tā samazinot dziļumu, bet visvairāk tas notiks nesen ierīkotā dīķī, it sevišķi, ja izraktā grunts izlīdzināta ap to pa nogāzi. Visracionālāk sausās nogāzes virs ūdens līmeņa nostiprināt ar daudzgadīgo zāļu zelmeni pēc tam, kad turpmāka nogāzes izskalošanās ir novērsta un izskalotās vagas rūpīgi aizpildītas. Tikko izrakta dīķa nogāžu stiprināšana ar sintētiskajiem materiāliem un uzbērtu samēslotas augsnes kārtu var izrādīties veltīga.
Augsnes kaitējums dīķim
Ne mazāk kaitīga ir augsnes, nopļautās zāles un citu trūdošu daļiņu nokļūšana ūdenī. Pirmajos gados tā var paātrināt ūdensaugu ieaugšanos, bet ilgtermiņā dīķis ātrāk novecos un aizaugs. Parasti pirmos divus līdz trīs gadus dīķis izskatās patukšs, pat aļģes aug vājāk nekā sākumā, bet tad augi sāk augt gan augstumā, gan plašumā un var sākties dīķa ziedu laiks. Diemžēl gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo ūdensaugu attīstību nekavē mitruma trūkums. Sekls dīķis vai baseins var tā pārvērsties, ka pēc sešiem septiņiem gadiem jāmeklē ekskavators, it sevišķi tad, ja ūdenstilpe ierīkota pie kokiem un ūdenī iekļuvusi grunts.
Piemērotākie augi
Dīķī paši ieaugsies apvidum un ūdenim vispiemērotākie, visizturīgākie vietējie augi. Krāšņāko Latvijas vai eksotisko ūdensaugu ieaudzēšana ne vienmēr izdodas, un jauna dīķa kopējam pirmajos gados tāpat pietiks darba. Gandrīz visi vietējie augi - kalmes, doņi, abinieku sūrenes, ūdens gundegas, bultenes, ežgalvītes, vilkvālītes u.c. veido daudz dzinumu.