Kas jāzina, veicot telpaugu profilaksi

Kopšanas kļūdas

Simptomi, cēloņi un novēršana:

    * Brūnas lapas malas: par maz vai par daudz ūdens, augs pārmēslots vai augsne ir noplicināta, sauss gaiss. Jālikvidē minētās kopšanas kļūdas.

    * Brūns lapas gals: pārāk sauss gaiss, sakņu kamola iežūšana. Jārūpējas par gaisa mitrumu un laistīšanu.

    * Dzeltenas lapas: pārliek laistīšana, slāpekļa trūkums, pārāk tumša, silta vai pārāk vēsa augšanas vieta. Jāsamazina laistīšana, jāmēslo, augs jānovieto piemērotā vietā.

    * Ieritinātas lapas: pārāk sauss gaiss, sakņu kamola iežūšana, bojātas saknes. Jālikvidē kopšanas kļūdas; ja nepieciešams - jāpārstāda.

    * Bālas lapas (lapas dzīslojums vēl ir zaļš): pārāk ciets ūdens, dzelzs trūkums. Laistāmajam ūdenim jāpievieno dzelzs helāts.

    * Gaiši plankumi uz lapām: temperatūras šoks, pārāk silts vai pārāk auksts ūdens, apsmidzināšana saulē. Augs jānovieto piemērotā vietā.

    * Sudrabaini plankumi (dažiem augiem - sarkani vai brūni): saules apdegums, tripši. Augs jānovieto piemērotā vietā, jāapēno, nedrīkst laistīt saulē.

    * Pārkorķošanās: straujas temperatūras maiņas, pārāk daudz ūdens un pārāk maz gaismas, krasas mitruma svārstības substrātā. Jālikvidē minētās audzēšanas kļūdas.

Kaitēkļi

Simptomi, cēloņi un novēršana:

    * Bruņutis: brūni vairodziņi , zem kuriem atrodas utis. Lapu nobiršana. Augi jānovieto vēsākā un gaišākā vietā. Vairodziņus var nokasīt vai apziest ar spirta un ziepju šķīdumu, var lietot arī Pyrethrum aerosolu vai insekticīdus.

    * Laputis: lipīgas, deformētas lapas. Caurvējš, atvērts logs pavasarī, pārāk sauss gaiss. Nātru izvilkums, zeltactiņas, plēsīgie pangodiņi, jātnieciņi, ziepju šķīdums, Pyrethrum aerosols vai citi insekticīdi.

    * Tripši: sudrabainas, smalki punktotas lapas. Lapu apakšpusē - brūnganas sūkšanas vietas. Pārāk sauss gaiss. Jānoskalo ar remdenu ūdeni. Līmes plāksnītes vai galdiņi.

    * Pūkainās bruņutis: vatei līdzīgi veidojumi uz lapām, nīkulīgas lapas. Sauss gaiss.

    * Baltblusiņa: lapas apakšpusē mazas, baltas mušiņas ar dakstiņveida spārniem. Inficēšanās no slimiem augiem. Jāpazemina temperatūra, jo tropu izcelsmes kukainis vēsumu nepanes. Līmes plāksnītes vai galdiņi. Jātnieciņi, insekticīdi.

    * Ērces: saritinātas, kroplas lapas. Augšanas pārtraukums. Invāzija, ko veicina siltums virs 23 grādiem pēc Celsija un gaisa mitrums virs 85%. Jāpazemina temperatūra un mitrums. Kaitēkļa apsēstās auga daļas jānogriež un jāiznīcina.

    * Lapu nematodes: caurspīdīgi, ar dzīslām norobežoti plankumi uz lapām, kas vēlāk kļūst brūni. Lapu nobiršana. Infekcija, ko veicina slapjas lapas. Lapas jātur sausas. Jānovāc bojātās lapas un tās jāiznīcina. Rūpīgi jāizvairās no lapu saslapināšanas ar ūdeni.

    * Gliemji: izgrauztas lapas, gļotainas pēdas. Ievazāšana no ārienes. Vakaros gliemji jānolasa.

Sēnīšu slimības

Simptomi, cēloņi un novēršana:

Īstā miltrasa: lapas virspusē un apakšpusē balts līdz netīri brūngans pūderveida aplikums. Vēja atpūstas sēnīšu sporas. Augs jāapstrādā ar kosu novārījumu. Jālieto speciāli fungicīdi.

Neīstā miltrasa: lapas apakšpusē balts vai netīri brūngans pūderveida aplikums. Vēja atpūstas sēnīšu sporas. Augs jāapstrādā ar kosu novārījumu. Jālieto speciāli fungicīdi.

Pelēkā puve: pelēkbrūns aplikums uz lapām, lapu kātiem vai ziediem. Aprasināšana ar nepiemērotu ūdeni, vēsums, pārāk liels gaisa mitrums. Slimās auga daļas jānovāc. Augs jānovieto labi vēdināmā, gaišā vietā. Jāsamazina gaisa mitrums.

Sēnīšu izraisītā lapu plankumainība: dzelteni vai brūni, izkaisīti lapu plankumi, daļēji ar norobežotu himēniju. Infekcija. Slimās auga daļas jānovāc. Jālieto speciāls fungicīds. Sēnītes iznīcina arī ķiploki (augsnē jāiesprauž viena nomizota ķiploka daiviņa).

Rūsas sēnītes: lapas apakšpusē rūsganu „putekļu" kaudzītes. Lapas virspusē - gaiši plankumi. Invāzija.

Kvēpsarma: uz lapām melngalns, netīrs aplikums. Stipri nomelnējušas lapas jānovāc, mazāk skartās jānomazgā ar remdenu ūdeni. Jālikvidē izraisītāji (laputis, bruņutis vai baltblusiņas).

Baktērijas un vīrusi

Simptomi un cēloņi:

    * Slapjā bakteriālā puve (sastopama Alpu vijolītēm, dīfenbahijām un dižkallām): stumbra pamatnes puve, kas izplatās pa visu augu. Novēršana nav iespējama.

    * Eļļainā lapu plankumainība (sastopama begonijām un efejām): lapas virspusē un uz kātiem stiklaini, eļļaini plankumi. Novēršana nav iespējama.

    * Lapu mozaīkas vīruss (galvenokārt inficējas antūrijas, orhidejas, gloksīnijas, hipeastri): gaišzaļi un tumšzaļi plankumi. Novēršana nav iespējama.

    * Lapu krokainība (galvenokārt inficējas fuksijas un pelargonijas): nīkulīgas, nedabiski sakrokotas lapas. Novēršana nav iespējama.

Pašu pagatavoti alternatīvie smidzināšanas līdzekļi

500 g svaigu nātru (pirms ziedēšanas) 12-24 stundas mērcē 5 l ūdens. Svaigu un neatšķaidītu izvilkumu smidzina pret laputīm (kā zāļu ekstrakts nopērkams arī tirdzniecībā).

Kosu novārījums pret miltrasu:

500 g svaigu vai 150 g žāvētu tīruma kosu 24 stundas mērcē 1 l ūdens, tad ½ stundu vāra. Atdzesē, nokāš caur sietu un atšķaida 1:5 smidzināšanai (kā zāļu ekstrakts nopērkams arī tirdzniecībā).

Spirta un ziepju šķīdums pret visu veidu bruņutīm:

1 ēdamkaroti ziepju pastas vai trauku mazgāšanas līdzekļa izšķīdina mēreni siltā ūdenī. Pievieno 1 l ūdens un 1 ēdamkaroti denaturēta spirta. Šķīdumā iemērc otiņu un ar to apslaka vairodziņus un pūkaino bruņutu veidojumus. Ar šo šķīdumu var apsmidzināt arī visu augu, neaizmirstot lapu apakšpuses.

Apstrādājot augu, nedrīkst smēķēt. Pat atšķaidīts spirts ir ugunsnedrošs.