Valsts Augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas dienestā portālam "Delfi" pastāstīja, ka pagaidām dienestam nav ziņu, cik strauja ir latvāņu izplatība valstī un vienīgā iespēja, kā pret invazīvo augu cīnīties, ir apkarot šo augu pašiem.
"Tā kā tikai nesen pabeigta pirmā ar latvāni invadēto teritoriju uzmērīšana, pašlaik nav statistikas datu, vai invadētās platības pēdējo gadu laikā samazinājušās," stāsta VAAD Augu karantīnas dienesta pārstāve Ilva Freipica un tāpat norāda, ka dienestam nav ziņu arī par kādu veiksmes stāstu - teritoriju, kuras saimniekiem latvāni būtu izdevies pilnībā iznīdēt.
VAAD Augu karantīnas dienesta pārstāve Astra Garkāje portālam "Delfi" atklāja, ka pagaidām dienests informāciju par latvāņa invāziju saņem no iedzīvotājiem un tālāk to nodod pašvaldībām.
"Pēdējā ar latvāni invadēto platību uzmērīšana notika 2010.gadā. Tad tika konstatēts, ka latvānis skāris 10 230 hektārus zemes, taču bez nopietnākiem pētījumiem nav iespējams pateikt, vai latvāņa izplatība pēdējā laikā palielinājusies vai gluži pretēji - samazinājusies," norāda Garkāje.
'Milzu dille' - arī tūristu iecienītās vietās
"DELFI Māja un dārzs" novēroja, ka latvāņi aug ne vien dziļos mežos vai no dzīvojamām mājām attālās vietās, bet arī apdzīvotu vietu ceļmalās un pat Nacionālajos parkos.
Fotogalerijā: Latvāņi Ķemeru nacionālajā parkā un ceļmalā Jūrmalā.
Lai arī izskatās, ka latvāņi Ķemeros neaug pirmo gadu, pagaidām neviens par bīstamajiem augiem nav ziņojis VAAD - Jūrmala dienesta mājaslapā parādās kā no latvāņiem brīva pilsēta. "Protams, dati nav precīzi, jo ziņas sniedz iedzīvotāji. Pēc tam, kad tiek pavēstīts par kādu latvāņu skartu teritoriju, dienesta darbinieki to mēra un vēlāk iegūtos datus ievada arī iedzīvotāju informācijai mājaslapā," teic Garkāje un aicina cilvēkus būt atsaucīgiem un ziņot par bīstamo augu.
Apdegumus rada ik gadu
Valsts Apdegumu centra runasvīrs Normunds Beļskis sarunā ar portālu "Delfi" sacīja, ka cilvēki saskarsmē ar latvāņiem gūtiem apdegumiem VAC griežas ik gadu, tomēr liela daļa pacientu izvēlas doties pie dermatologa vai ģimenes ārsta, tādēļ Valsts Apdegumu centra informācija par patieso latvāņu upuru skaitu nav pilnīga.
"Parasti vissmagākos apdegumus no latvāņiem cilvēki gūst jūlijā un augstā. Šogad, par laimi, vēl par šādiem gadījumiem ziņu nav, bet pagājušogad jūlijā un augustā VAC pēc palīdzības vērsās trīs cilvēki.
Protams, ja cilvēks vēršas pēc palīdzības Apdegumu centrā, tas nozīmē, ka apdegumi ir ļoti nopietni un ģimenes ārsts ar šādu problēmu galā netiek," stāsta Beļskis.
Apkaro, apbruņojoties ar lāpstu
Latvijā latvāņu apkarošanai izmanto mehānisko ierobežošanas metodi - ziedu čemura nogriešanu, latvāņa centrālo rozešu izduršanu, noklāšanu ar melnu (gaismas necaurlaidīgu) plēvi vai citu mulču, nopļaušana ar traktorvilkmes vai ar rokām darbināmu tehniku, optimālu augsnes apstrādes sistēmu. Tāpat tiek izmantotas arī ķīmiskā ierobežošanas metode, bioloģiskā ierobežošanas metode un kombinētā ierobežošanas metode. Tomēr, kamēr realitātē latvāņa apkarošana atstāta zemes īpašnieku ziņā, apdegumus joprojām gūst tie, kuri ir vismazāk informēti par to, ka saskarsme ar invazīvo augu var beigties bēdīgi - bērni, tūristi un makšķernieki. Tādēļ VAAD atgādina - lai negūtu apdegumus, cilvēkiem, vasaras karstajos mēnešos jāatceras, ka tepat līdzās aug tik bīstams un agresīvs augs.
Jautāta, par efektīvākajām metodēm, Garkāje norāda, ka izplatītākais latvāņu paņēmiens esot invazīvā auga nopļaušana, tomēr tas nesniedz ilglaicīgu efektu. "Pļaušana neiznīcina latvāni. Vislabāk mehāniski to iespējams apkarot, ar lāpstu izdurot auga sēklas. Tāpat noteikti jāatceras - jo mazāks latvājis, jo mazāks risks gūt apdegumus, ar to cīnoties."
Viņa tāpat norāda: "Bieži vien nākas dzirdēt, ka ar latvāņiem cīņa ir grūta, jo problēmai nav piesaistīts valsts atbalsts. Domāju, ka tā nebūt nav, jo ir cilvēki, kuriem ļoti veiksmīgi izdevies cīnīties ar šo augu. Piemēram, ļoti labi rezultāti ir novēroti Siguldā, kur cīņā ar latvāņiem aktīvi iesaistījusies pašvaldība. Bet, protams, ir daudz tādu cilvēku, kuri invazīvo augu neapkaro," stāsta Garkāje.
Ko darīt, ja nākas ciest no invazīvā auga?
Ja nu tomēr gadījies būt saskarē ar bīstamo augu, VAAD pārstāvji iesaka apdedzināto vietu mazgāt ar ūdeni un ziepēm apmēram 15 minūtes. Ja auga sula ir nokļuvusi acī, tā ir jāskalo, attiecīgi pagriežot galvu, lai skalošanas procesā kaitīgās vielas netiktu ieskalotas otrā acī.
Pēc saskares iesaka izvairīties no saules stariem, līdz pat trīs diennaktīm. Jādzer daudz šķidruma - ūdeni, minerālūdeni, tēju. Nelielu traumu gadījumā ārstējas kā pēc apdeguma, bet ar čūlām un lielākos, obligāti jāgriežas pie ārsta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!