d1-1a-1
Foto: Publicitātes foto
Nereti ar savu rīcību, bezdarbību vai nezināšanu paši veicinām dīķu aizsērēšanu, aizaugšanu un pārpurvošanos.  Gandrīz visi vēlas, lai izraktajā dīķī jau nākošajā vasarā ziedētu visdažādākie ūdensaugi, bet tam visapkārt augtu prīmulas, purenes, papardes, vītoli - gluži tāpat kā dažus kvadrātmetrus mazajos baseinos, kuru iedvesmojošie attēli redzami dārzu žurnālos. Pie tam ūdenim jābūt caurspīdīgam kā stiklam, lai varētu redzēt gan karpas, gan foreles un būtu patīkami peldēties. Vai tas ir iespējams?

Augi jāizvēlas rūpīgi

Ne katrā ūdenī augs jebkurš augs - gan visvajadzīgākais, gan tīkamākais. Pat savvaļas ūdensaugi neaug, kur pagadās, - svarīgs ir apgaismojums, ūdens cietība un pH, ūdens slāņa dziļums un duļķainība, dīķa pamatnes grunts (smilts, māls, kūdra, dolomīts), zemūdens nogāžu slīpums, augu barības vielu daudzums ūdenī u.c. Vairāki augi nesadzīvo - niedres un vilkvālītes, ūdensrozes un ezerrieksti, Kanādas elodeja ar raglapēm. Nelielu, dažu simtu kvadrātmetru dīķi šķietami vēl samazinās gan augstāki krastmalas un ūdensaugi (niedres, meldri, vilkvālītes), gan  ūdens virsu klājošie augi (ūdensrozes, abinieku sūrenes, mazlēpes, peldošās glīvenes).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!