Lilijas (Lillium) savā popularitātē no seniem laikiem var sacensties tikai ar ziedu karalieni - rozi. Liliju ziedu attēli sastopami jau senās Ēģiptes, Indijas un Krētas tempļos un pilīs, kā arī Eiropas heraldikā. Pasaulē ir zināmas vairāk kā 110 liliju sugas, izplatītas pārsvarā Āzijā un Eiropā. Apmēram no 30 sugām un to hibrīdiem izveidotas vairāk kā 9000 šķirnes. Nacionālajā botāniskajā dārza kolekcijā ir ap 230 liliju šķirnes, un apmēram puse no tām ir Latvijas selekcionāru izveidota.
Dienziedes jeb dienlilijas (Hemerocallis) šādu nosaukumu ieguvušas tāpēc, ka katrs izplaukušais zieds zied tikai vienu dienu, bet nākamajā izplaukst atkal cits. Taču katram augam ir vairāki ziedneši, uz katra no tiem ir 20 - 40 pumpuri. Tāpēc ziedēšana ilgst vismaz mēnesi. Savvaļā sastopamas apmēram 30 dienliliju sugas, bet šķirņu skaitu pasaulē mēra tūkstošos. NBD dienziežu kolekcijā ir 11 savvaļas sugas un 128 šķirnes. Atšķirīgi ir ziedu lielums, forma, pildījums un krāsa (visas varavīksnes krāsas, izņemot zilu). Dienlilijas iecienītas pieticīguma un vienkāršās kopšanas dēļ. Vācieši tās pamatoti dēvē par "inteliģento sliņķu kultūru".
Astilbju (Astilbe) dzimtene ir Austrumāzija un Tālie Austrumi. Tās ir vienas no visvairāk audzētajām daudzgadīgajām puķēm. To mežģīnēm līdzīgais lapojums ir dekoratīvs no pavasara līdz vēlam rudenim. Pašlaik, ziedēšanas laikā, astilbju dobe izskatās īpaši krāšņa. Astilbju ziediņi ir sīki (vidēji 5-8 mm diametrā), bet tie ir sakārtoti daudzziedainās sazarotās ziedkopās violetos, sarkanos un baltos toņos. Parasti tās ir piramidālas vai rombveida, dažreiz nokarenas. NBD kolekcijā ir ap 150 sugas un šķirnes, sākot ar 10 cm un beidzot ar pusotru metru augstiem ceriem.