"Homo neanderthalensis" un "Homo sapiens" ir radniecīgas sugas, un zinātnieki jau sen pieļāva, ka tās savā starpā varēja krustoties. Abu cilvēkveidīgo senču dzimtene ir Āfrika.
Tiek uzskatīts, ka "H. Neanderthalensis" senči Āfriku pameta pirms 400 000 līdz 800 000 gadiem.
"H.sapiens" senči no Āfrikas aizgāja un citās teritorijās sāka apmesties periodā pirms 80 000 - 50 000 gadiem pirms mūsu ēras. Var secināt, ka līdz neandertāliešu izzušanai pirms apmēram 30 000 gadiem, abas cilvēkveidīgo sugas ilgstoši eksistēja līdzās.
Jaunā pētījuma autori pārbaudīja, vai mūsdienu cilvēki un neandertālieši nav krustojušies, analizējot sieviešu DNS hromosomas visos piecos kontinentos.
Kopumā pētnieki izanalizēja 6092 hromosomu paraugus un konstatēja, ka mūsdienu neafrikāniskas izcelsmes cilvēka X-hromosoma satur apmēram 9% neandertāliešu DNS.
Šie rezultāti pierāda, ka "H.neanderthalensis" un "H.sapiens" ir krustojušies savā starpā pēc tam, kad abi pameta Āfriku.
Jaunā pētījuma rezultāti apstiprina iepriekšējos zinātniskos datus. Iepriekš cita pētnieku grupa Svantes Pābo vadībā konstatēja, ka abas cilvēkveidīgo sugas ir radījušas reproduktīvus pēcnācējus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!