Biologi analizējuši Tutanhamona mūmijā atrastos DNS paraugus, galvenokārt tā dēvētās haplogrupas - gēnu blokus, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē un mainās tikai nejaušu un ilgstošu mutāciju rezultātā.
Tutanhamona X hromosomā zinātnieki atklāja haplogrupu R1b1a2, kas atrodama arī aptuveni puses Rietumeiropas vīriešu gēnos. Atsevišķās valstīs faraona radinieku skaits pat tuvojas 70%, piemēram, Francijā šis gēns ir 60% vīriešu, bet Spānijā – 70%. Savukārt mūsdienu ēģiptiešu vidū haplogrupa R1b1a2 atrodama vien mazāk kā 1% cilvēku.
Pētnieki pieļauj, ka Tutanhamona un Eiropas vīriešu kopīgais sencis, kuram bija haplogrupa R1b1a2, dzīvojis Kaukāzā pirms aptuveni 9,5 tūkstošiem gadu. "Faraonu haplogrupas" nēsātāji migrēja uz Eiropu pirms aptuveni 7 tūkstošiem gadu.
Haplogrupu izpēte ļauj zinātniekiem iegūt informāciju par to, kā senatnē notikusi cilvēku migrācija. Tāpat šīs gēnu grupas dažkārt norāda uz dažādām iedzimtām slimībām un ļauj zinātniekiem izstrādāt jaunas diagnostikas metodes.
Tutanhamons, kurš dzīvoja laikā no 1341.gada līdz 1323.gadam pirms Kristus, bija 18. dinastijas 13. faraons un reliģiskā reformatora faraona Ehnatona dēls. Tutanhamona māte, iespējams, bija Ehnatona māsa. Zinātnieki pieļauj, ka jaunajam faraonam tuvradniecības dēļ bija aukslēju šķeltne un citas iedzimtas kaites.
Tutanhamons kļuva par Ēģiptes valdnieku 10 gadu vecumā un valdīja līdz pat savai nāvei aptuveni 19 gadu vecumā. Viņa kapenes, kuras 1922. gadā atklāja angļu ēģiptologs Hovards Kārters, neticamā kārtā bija saglabājušās kapeņu aplaupītāju neskartas, un tajās atrada ne vien gandrīz nebojāto šķirstu un mūmiju, bet arī neskaitāmas dārglietas un citas vērtības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!