Iršu un citu plēvspārņu dzēlieni var radīt gan vieglas, gan izteiktas alerģiskas reakcijas un pat anafilaktisko šoku - dzīvību apdraudošu reakciju.
Cilvēkam, kuram nav izteiktas alerģiskas reakcijas pret kukaiņu indi, dzēliens parasti rada nelielu uztūkumu, apsārtumu, niezi un vieglas sāpes, kas pāriet dažās stundās vai diennakts laikā.
Paaugstinātas jutības gadījumā var būt izteikta tūska un sāpes, kas nepāriet vairākas dienas.
Smagos gadījumos dzēliens var izraisīt alerģiskus izsitumus, apsārtumu, niezi, tūsku, kā arī sirds, asinsvadu, elpošanas, nervu un gremošanas sistēmas traucējumus.
Ja ir iedzēlusi bite, lapsene vai irsis, nekavējoties jāizvelk dzelonis un cietušajai vietai jāuzliek vājas koncentrācijas etiķa vai borskābes šķīduma komprese. Ja pie rokas nav nekā cita, noder arī tīra, vēsa kāposta vai cita auga lapa. Var lietot antihistamīna līdzekļus (suprastīnu, tavegilu, klaritīnu, zirteku). Spēcīgu sāpju gadījumā ieteicami pretsāpju līdzekļi (paracetamols, ibuprofēns), tautas līdzekļi tad nelīdzēs.
Ja sākas nopietna alerģiska reakcija, kā arī tad, ja kukainis ir iedzēlis mutē vai mēlē, nepieciešama neatliekamās palīdzības ārsta palīdzība. Ja dzelonis ir palicis rīklē, jādzer auksts ūdens, jāsūkā ledus gabaliņi un kaklam jāliek aukstas kompreses.
Ja izteikti smaga toksiska reakcija ir katrreiz pēc kukaiņa iedzelšanas, kopā ar ārstu var apsvērt nepieciešamību izrakstīt adrenalīna injekcijas.