Atspēkoti desmit slaveni vēstures mīti  (17)

Daudzi nesekmīgi skolēni mierina sevi ar domu, ka pat Nobela prēmijas laureāts Alberts Einšteins skolas laikā it kā ar grūtībām ticis galā ar mācībām, bet vēlāk kļuvis par fizikas spīdekli. Patiesībā tā nav – ģēnijs vienmēr saņēma labas vai teicamas atzīmes, bet eksaktajās zinātnēs jau skolas laikā bija spīdošs.

Šis mīts ir radies no multiplikācijas filmām, kurās redzams, ka šie grauzēji ir gatavi galvu nograuzt siera kumosiņa dēļ. Tāpēc arī daudzi cilvēki peļu slazdos liek tieši sieru, lai gan patiesībā pelēm daudz labāk garšo saldumi, zemesriekstu sviests un graudzāles.

Daudzi mazi vīrietīši ir glaimoti, apzinoties, ka arī dižais pulkvedis Napoleons Bonaparts neizcēlās ar pārāk staltu augumu, taču patiesībā viņš nebūt nebija tik īss – Napoleona augums pārsniedza 170 centimetrus. Šis mīts radies, neprecīzi tulkojot un salīdzinot mērvienību nosaukumus (britu inch un franču pounce).

Slavenais amerikāņu izgudrotājs Tomass Alva Edisons ieviesa desmitiem ļoti noderīgus priekšmetus, tikai ne elektrisko spuldzīti. Tāpat šī slava nepieder arī krievu zinātniekam Aleksandram Lodiginam, kā reizēm mēdz uzskatīt, bet gan anglim Džozefam Vilsonam Svānam.

Pastāv mīts, ka šie aizkustinošie zvēriņi agrāk vai vēlāk lielos baros mēdz mesties ūdenī no klints. Šis mīts dziļi apziņā iesakņojies pēc Disneja multiplikācijas filmu skatīšanās, lai gan patiesībā šai pārliecībai nav nekāda sakara ar realitāti.

Daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka katrā Zemes puslodē ūdens rotē uz citu pusi – viņi it kā vannā un tualetes podā novērojuši, ka ūdens virzība ir pretēja. Taču šim apgalvojumam nav ne mazākā pamatojuma.

To, ka cilvēki ir cēlušies no pērtiķiem, ne Čārlzs Darvins, ne viņa sekotāji tā arī nepierādīja – patiesībā ievērojamākie dabaszinātnieki noskaidroja, ka visiem primātiem bijis viens sencis, kurš miris pirms miljoniem gadu. Tas arī izskaidro faktu, kāpēc pērtiķu mazuļi ir ļoti gudri, bet daudzi cilvēki – stulbāki par pērtiķiem.

Šis aizspriedums radās pēc tam, kad zinātnieki bija atrakuši seno vikingu kapus un atraduši tajos skeletus, ieročus un dzīvnieku ragus. Zinātnieki pieņēma, ka ragi greznoja viņu bruņucepures, bet bija atdalījušies pēc apbedīšanas. Patiesībā šie ragi bija tikai alkoholisko dzērienu tara.

Kā liecina aptaujas, šādu pārliecību izteikuši 70% angļu un 75% amerikāņu. Patiesībā dižais dženoviešu jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs devās meklēt ceļu uz Indiju, uzskatot, ka Zeme ir apaļa un ka austrumus viņam sasniegt izdosies no pretējās puses.

Saskaņā ar leģendu XI gadsimtā dižciltīgā lēdija Godīva pa Koventrī pilsētu izjādē devās kaila. Iemesls – lai viņas vīrs pilsētas iedzīvotājiem samazinātu nesamērīgi augstos nodokļus. Patiesībā viņas kailumam nav nekāda vēsturiskā pamatojuma, ja nu vienīgi par kailumu uzskata rotaslietu noņemšanu.