Zaļi padomi - nogalini pārtikas svilni un nomedī kašmiru  (5)

Dagnija, man šķiet, ka tavā mājā iemitinājies tas pats dzīvnieks, kas manā, - pārtikas svilnis Plodia interpunctella. No dzijas kodēm to atšķiru pēc gaišajiem plankumiem spārnu plecu daļā. Cilvēki šo naktstauriņu sauc par pārtikas kodi, jo tā kāpuri pārtiek ne tikai no miltiem, graudiem, žāvētiem augļiem, bet arī no tējām un garšaugiem, pat šokolādes. Kāpuri izšķiļas no oliņām, ķeras pie produktu graušanas un satin tos ar pavedieniem. Kad gana paaugušies, tie izlien no produktiem un dodas kādā šaurā vietā iekūņoties. Tad izšķiļas jauns tauriņš, satiek pretējā dzimuma pārstāvi, mātīte pēcāk sadēj oliņas produktos, un graušana sākas no gala - mūsdienu siltajos dzīvokļos viņiem nav pat miera perioda. Visbiežāk cilvēki svilni mājās atnes no veikala. Draugs Kārlis man ieteica riska grupas produktus vispirms vairākas dienas paturēt saldētavā. Es tā izdarīju un jau kādu mēnesi neesmu satikusi nevienu dzīvu pārtikas svilni. Ja tev mans padoms nelīdzēs, tad vismaz nekaitēs. Bet sviļņa bojātos produktus vai nu izsijā, vai izbaro mazputniņiem. <

"Vides Vēstis" nesen rakstīja, kā atmaskot enerģijas vampīrus. Bet kā mazināt karstā ūdens boilera ēstgribu? Ilgvars

Vispirms, Ilgvar, paanalizē savas ģimenes ikdienas ieradumus, proti, cik cilvēku lieto silto ūdeni un kad. Svarīgi jau veikalā izvēlēties optimālas jaudas un tilpuma boileri. Kad sildītājs pieslēgts, izvēlies ūdens sildīšanas temperatūru. Nav vērts karsēt ūdeni līdz pat 100°C - apkaļķosies sildelements. Ja skopi noregulēsi uz temperatūru, kas zemāka par 58-60°C, savairosies termofilās baktērijas legionellas vai sulfātu baktērijas un ūdens sāks smirdēt pēc puvušām olām. Ja zini, ka siltais ūdens būs vajadzīgs tikai nākamajā vakarā, pirms gulētiešanas izslēdz boileri - rīta dušai pietiks; kad pārnāc no darba, ieslēdz ūdens sildītāju. Protams, reti kuram parasti gribas tā sevi apgrūtināt - tehnokrāti šo darbiņu uzticēs taimerim, kas ieslēgs iekārtu iestatītajā laikā (cena Ls 3-5), vienkārši taupīgie noteikti izslēgs boileri, ja dosies prom no mājas uz vairākām dienām. Izrādās, ka 30 l boileris sasilda ūdeni stundas laikā. Ja iesi ašā dušā, nevis sautēsies vannā, zobus tīrot aizgriezīsi krānu, vajadzēs mazāk ūdens - arī siltā. Kad prāto par revolūciju vannas istabā, painteresējies par jaucējkrānu ar termostatu.

Vairāk: http://www.eec.latvenergo.lv  

Es arī gribētu ziemā ģērbties siltās drēbēs no dabīga materiāla, bet dūnu jakas un kašmira džemperi ir sasodīti dārgi. Renāte

Esmu atradusi brīnišķīgu veidu, kā lēti papildināt savu tērpu kolekciju. Tā kā esmu veikalu "Degas" pastāvīgā kliente, regulāri saņemu īsziņas par jaunu preču pievedumu. Tad taisos uz medībām: uzvelku vieglas drēbes, mazliet uzēdu, bet nepārēdos, uzlieku plecos somu, kas nav jātur rokās, tur ielieku metramēru, palielināmo stiklu un ietilpīgus maisiņus, kā arī pierakstus par draugu un tuvinieku augumu parametriem. Veikalā tērpus vispirms meklēju uz tausti, tiklīdz sataustu ko cildenu, skatos vīlē iešūto zīmīti ar informāciju par auduma sastāvu. Meklēju tikai zīdu (silk), kokvilnu (cotton), kašmiru (cashmere), vilnu (woll), dūnas (down), spalvas (feather).

Modrību nedrīkst zaudēt, jo ražotāji ir pamanījušies izgatavot tādu akrilu, ko grūti atšķirt no kašmira, un poliesteri, kas līdzinās zīdam, taču valkājot starpību jutīsi jau pēc dažām stundām - šķiedra neelpo, uz auguma krājas sviedri, un prieka par smuko tērpu maz. Es aptaustu pilnīgi visus apģērbus - ja piešaujas, tas neaizņem daudz laika. Piemēram, pufīgo vējjaku pildījumā jāmēģina sataustīt spalvu kātiņus, nevis glumo sintētiku. Ja tērps izgatavots no dabiskiem materiāliem, interesējos par to vairāk: vai izmērs atbilst man vai kādam draugam, vai drēbes nav novalkātas (apskatu apkakli un piedurkņu galus), vai nav neizmazgājami sasmērētas. Noskatītais apģērba gabals noteikti jāuzlaiko: vai tas der, vai neatklājas kāds trūkums, piemēram, neturas ciet rāvējslēdzējs, izirusi vīle.

Mājās second hand guvumu noteikti izmazgā ar atbilstošu mazgāšanas līdzekli: ja šķiedra cildena, izvēlies saudzīgu programmu vai mazgā ar rokām. Runas par to, ka second hand drēbes varētu nest slimības vai nāves informāciju, es uzskatu par pārspīlētām - tad jau sanāk, ka Eiropas sievietes mirst 100 reižu biežāk nekā vīrieši, jo dāmu tērpu izvēle šādos veikalos ir daudz lielāka. Es neredzu iemeslu maksāt par dūnu vai kašmira mēteli Ls 200-300, ja lietoto apģērbu veikalā tādu varu nopirkt par astoņiem latiem, vesti - par trim, bet žaketi par pusotru latu.