Angliski izdotajā literatūrā atsauce uz neveiksmīgo dienu pirmo reizi parādās komponista Džoakino Rosini biogrāfijā, ko 1869. gadā sarakstījis Henrijs Sazerlends Edvardss. Rosini miris piektdienā, 1868. gada 13. novembrī (starp citu, dzimis viņš ir 29. februārī - datumā, kas ir tikai reizi četros gados).
Pastāv vairākas teorijas, kas mēģina izskaidrot šo Eiropā un Amerikā plaši izplatīto aizspriedumu.
Viena teorija apgalvo, ka tas varētu būt mūsdienu apvienojums, kura pamatā ir divi senāki aizspriedumi – bailes no 13 kā neveiksmīga skaitļa un piektdienas kā neveiksmīgas dienas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit