Kā vēsta resurss Discovery News, organizācijas Supersonic Geophysical zinātnieks Džefersons Viljamss kopā ar kolēģiem no Vācijas ģeoloģisko pētījumu centra Markusu Švābu un Ahimu Braueru salīdzinājuši seismiskos datus ar Jaunās derības tekstiem un astronomiskajiem novērojumiem.
Zemestrīču hronoloģija Nāves jūras rajonā parādījusi, ka reģions aptuveni 20 kilometru attālumā no Jeruzalemes bijis īpaši seismiski aktīvs 31. gadā p.m.ē., kā arī no mūsu ēras 26. līdz 36. gadam.
Tā kā krustā sišanas diena un datums ekspertiem bija zināmi, problēmas vairāk sagādāja precīza gada noteikšana. Tomēr tagad zinātnieki ir pārliecināti, ka mistērija ir atrisināta, un viņu aprēķinu loģika ir sekojoša.
1) Visi četri evaņģēliji un Tacita Annāles (XV, 44) vēsta, ka krustā sišana notika laikā no mūsu ēras 26. līdz 36. gadam, kad Jūdejas prokurators bija Poncijs Pilāts; 2) visi četri evaņģēliji vēsta, ka krustā sišana notika piektdienā; 3) visi četri evaņģēliji ziņo, ka Jēzus nomira dažas stundas pirms ebreju sabata; 4) sinoptiskie evaņģēliji (Matejs, Marks un Lūka) norāda, ka Jēzus mira nisana mēneša 15. dienā; 5) Jāņa evaņģēlijs atšķiras no sinoptiskajiem, un tajā teikts, ka Jēzus mira nisana 14. dienā.
Kad tik apkopota šī informācija un sasaistīta ar astronomiskajām kalkulācijām, zinātnieki secināja, ka Jēzus miris piektdienā, mūsu ēras 33. gada 3. aprīlī.
Savukārt tumsu, kas, kā vēsta evaņģēliji, iestājusies pēc Kristus nāves, pēc ģeologu domām, izraisīja smilšu vētra, kas bija bieži novērojama dabas parādība šajā reģionā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!