Zinātnieki izskaidrojuši Marsa sejas izcelsmi  (5)

Aprēķinā tomēr iekļauti tikai tie krāteri, kuru diametrs pārsniedz vienu kilometru, tātad mazāku "grumbu" Marsa sejā ir vēl daudz vairāk, liecina Kolorado universitātes zinātnieku veiktais pētījums.

Lielākā datu bāze, kas jebkad apkopota par debess ķermeņu sadursmēm ar kādu Saules sistēmas planētu, ļaus vieglāk noteikt atsevišķu Marsa reģionu vecumu, uzskata pētījuma vadītājs Stjuarts Robinss.

Kā vēsta izdevums The Daily Mail, jaunais krāteru atlants arī palīdzēs izprast ūdens veidošanos vulkānu krāteros uz Marsa laika gaitā, kā arī iespējamību, ka uz šīs planētas kādreiz bijušas primitīvas dzīvības formas.

"Šī datu bāze ir milzīgs instruments, kas būs noderīgs daudzos nākotnes pētījumos attiecībā uz Marsu, sākot ar vecuma noteikšanu un eroziju līdz planētas apdzīvojamībai un citām tēmām, par kurām mēs šobrīd vēl nevaram iedomāties," sacīja Robinss, kurš pārstāv universitātes Atmosfēras un kosmosa fizikas laboratoriju.

Informāciju par Marsa krāteriem zinātnieku grupa ieguva no Marsa zondēm, kas palīdzējušas izveidot planētas topogrāfiskās kartes un iegūt informāciju par virsmas īpatnībām. "Es četrus gadus analizēju kartes un zīmēju krāteru apļus," piebilda Robinss.

Pētījuma līdzautors Braiens Hineks uzsvēra, ka plašāka informācija par Marsa krāteriem ļaus iegūt labāku izpratni par iespējamām dzīvības formām.

"Daudzos no lielajiem triecienu krāteriem izveidojās hidrotermiskas sistēmas, kas būtu varējušas radīt unikālu, vietēja rakstura vidi, kas pastāvēja tūkstošiem miljonu gadu, ja pieņem, ka planētas garoza tolaik saturēja ūdeni," sacīja Hineks.

Viņš tāpat atzina, ka sadursmes ar lieliem debess ķermeņiem arī varēja iznīcināt dzīvības formas, kā to pierāda dinozauru bojāeja uz Zemes pirms 65 miljoniem gadu.

"Marsa un Mēness krāteru kataloģizācija arī ir noderīga, lai izprastu iekšējās Saules sistēmas veidošanos pirms vairākiem simtiem miljonu gadu, tostarp pirms 3,9 miljardiem gadu notikušo Lielo bombardēšanu, kad uz Zemes krita asteroīdi, kas pēc izmēra pielīdzināmi ASV Kanzasas štatam," skaidroja zinātnieks.

Uz Zemes atrodami tikai aptuveni 150 līdz 200 šādi krāteri, savukārt uz Mēness un Merkūra tādu ir daudz, jo šīm planētām nav atmosfēras un plātņu tektonisko kustību.