Atklājot tā sauktos Higsa bozonus, ir iegūtas zināšanas par iztrūkstošo teorijas posmu, kas sniedz pilnīgu izpratni par to kā uzbūvēta pasaule, kas ir pamats tālākiem pētījumiem un jaunu fizikas teoriju veidošanai, stāstīja Latvijas Universitātes rektors profesors Mārcis Auziņš.
"Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) zinātnieku paziņojums ir jau gadu gaidīts un prognozēts notikums fiziķu aprindās, jo bija zināms, ka CERN ar mainīgiem panākumiem un atkārtoti bija veicis vairākus eksperimentus, lai nonāktu līdz šim pieņēmumam. Šis atklājums aizpilda iztrūkstošo, līdz šim nezināmo posmu tā saucamajā "Standarta modeļa" teorijā, kas izskaidro elementārdaļiņas un to uzbūvi. Higsa bozoni jeb tā dēvētās "Dieva daļiņas", kas piešķir matērijai masu, bija vienīgās līdz šim neatklātās elementārdaļiņas," teica Auziņš.
Kā ziņots, detektoru "CMS" dati norāda uz Higsa bozona eksistenci ar enerģiju 125,3 gigaelektronvolti un datu ticamību "4,9 sigma". Savukārt detektoru "Atlas" dati norāda uz Higsa bozona eksistenci ar enerģiju 126,5 gigaelektronvolti un datu ticamību "5 sigma".
Preses konferencē par godu atklājumam CERN ģenerāldirektors Rolfs Heiers pavēstīja, ka atklātajai jaunajai daļiņai ir visas Higsa bozona īpašības, un, visdrīzāk, tā arī ir Higsa bozons, taču vajadzīgs laiks, lai to apstiprinātu. "Ja es nebūtu zinātnieks, es teiktu: "Mēs to atradām,"" atzina Heiers, piebilstot, tā kā viņš nav zinātnieks, viņš šādus paziņojumus neizteiks. "Mēs esam atraduši bozonu, tagad mums ir jāuzzina tā īpašības. Tas ir ceļa sākums, pa kuru mēs iesim."
Trešdien prezentētie rezultāti tiek raksturoti kā sākotnējie. Tie ir balstīti uz 2011. un 2012.gadā savāktiem datiem, kas joprojām tiek analizēti, un aptuveni jūlija beigās tiks publicētas šodien prezentētās analīzes. Daudz kopīgāka aina par novēroto radīsies vēlāk šogad, kad Lielajā hadronu paātrinātājā tiks veikti eksperimenti ar apjomīgākiem datiem.
Nākamais solis būs noteikt precīzu daļiņas dabu un tās nozīmību mūsu izpratnē par Visumu.
Jau ziņots, ka zinātnieki 2009.gada novembrī pirmo reizi veica protonu kūļu sadursmi Lielajā hadronu paātrinātājā, kas bija pirmais solis, lai noskaidrotu Visuma izcelšanos.
Lielais hadronu paātrinātājs, kas izmaksājis desmit miljardus Šveices franku (4,41 miljardu latu), uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz divdesmit gadus.
Ar paātrinātāja palīdzību veiktais eksperiments varētu palīdzēt atklāt vēl neatklātos elementārdaļiņu fizikas noslēpumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!