Kā vēsta ārvalstu mediji, šādu secinājumu izdarījis britu zinātnieks, Londonas universitātes līdzstrādnieks Hatens Aršafjans. Atšķirībā no citiem pētniekiem viņš centies aplūkot faraona nāvi ne tikai no medicīniskā viedokļa, bet arī apkopojis faktus par dinastiju, kurai viņš piederējis.
"Visdīvainākais bija tas, ka tolaik katrs nākamais faraons nomira ātrāk, nekā iepriekšējais," uzsvēra zinātnieks. "Turklāt viņiem arvien spilgtāk izpaudās ķermeņa deformācija, kas liecina par ģenētisku saslimšanu."
Visbeidzot Ašrafjans secināja, ka faraona ķermeņa izmaiņas saistītas ar smadzeņu deniņu daļas saslimšanu. Šīs slimības izpausmes arī ir epilepsijas lēkmes, ko pavada halucinācijas un vīzijas.
Tiek uzskatīts, ka Tutanhamons, kurš piederēja Jaunajai karalistei un XVIII dinastijai un dzīvoja no 1332. līdz 1323. gadam p.m.ē., kāpa tronī desmit gadu vecumā.
Ēģiptologi līdz pat šim laikam nebija vienisprātis par viņa nāves iemeslu. Viņa kapenes pirms 90 gadiem Faraonu ielejā atrada britu arheologi Hovards Kārters un lords Karnavons (attēlā).
Tutanhamona kapenes slavenas ar to, ka atklāšanas brīdī bijušas praktiski neskartas kopš faraona apbedīšanas laika, bet šis apstāklis arī aizsāka vienu no XX gadsimta lielākajām mīklām - tā saukto "faraona Tutanhamona lāstu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!