Sputņiks un 8 citi ievērojami Zemes mākslīgie pavadoņi  (94)

Patlaban kosmosā esošo satelītu daudzums nav precīzi zināms. Tiek lēsts, ka Zemes orbītā atrodas aptuveni 1000 strādājošu satelītu, bet vismaz sešas reizes vairāk ir to, kas vairs nav darba kārtībā. Kopumā kopš 1964. gada, kad tika palaists pirmais televīzijas pārraidīšanai paredzētais satelīts, ik gadu atmosfērā uzšauti ap diviem simtiem mākslīgo zemes pavadoņu jeb kopumā ap 9600, liecina NASA dati. Daļa no tiem pēc darba beigām ievirzīti zemes gravitācijas laukā un sadeguši vai arī iekrituši okeānos, bet citi kļuvuši par kosmosa atkritumiem un apdraud turpmākos visuma apgūšanas plānus.

Ievērojamākie Zemes mākslīgie pavadoņi:

Tālajā 1957. gada 4. oktobra vakarā ap pusastoņiem pēc vietējā laika no Baikonuras kosmodroma tagadējā Kazahstānas teritorijā tika palaists pirmais mākslīgais zemes pavadonis "Sputnik -1". Jau pirms šī vēsturē iegājušā datuma bija notikuši vairāki eksperimentāli nesējraķešu palaišanas mēģinājumi, taču tikai rudenī bija skaidrs, ka tās ir pietiekami drošas, lai uzstādītu arī pavadoni. Pēc 92 dienām, kuru laikā "Sputnik - 1" 1440 reizes aplidoja ap Zemi, pavadonis iegāja planētas atmosfērā un sadega.

Par satelīta palaišanu plašāka sabiedrība gan uzzināja tikai pēc veiksmīgā starta, jo varas iestādes baidījās no neveiksmes, kuras gadījumā sabiedrībai visdrīzāk to noklusētu. Vēlāk gan "Sputnik - 1" tika plaši izmantots propagandas materiālos, uzsverot Padomju Savienības pārākumu pret tās ienaidnieku ASV. Amerika savu pirmo pavadoni palaida tikai četrus mēnešus vēlāk - 1958. gada 31. janvārī.

"Sputnik -1" gan nebija pirmais PSRS uzbūvētais satelīts. Tikai nedēļu pēc tam, kad 1955. gada 29. jūlijā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers paziņoja, ka ASV savu pirmo mākslīgo pavadoni plāno palaist Starptautiskā ģeofizikas gada laikā (no 1957. gada 1. jūlija līdz 1958. gada 31. decembrim) arī PSKP CK politbirojs apstiprināja sava satelīta būvniecības plānus. Jau drīz pēc tam sākās darbi pie palaišanas raķešu izmēģinājumiem un paša pavadoņa būvniecības.

Pirmais PSRS uzbūvētais satelīts bija gandrīz pusotru tonnu smags un aprīkots ar sarežģītām mērierīcēm, taču tā palaišana tika vairākkārt atlikta. Baidoties, ka ASV varētu izdarīt pirmo gājienu, tika nolemts mainīt sākotnējo ideju un uzbūvēt vieglu satelītu, kura galvenais aprīkojums būtu vienkāršs radio raidītājs. Plāns izdevās, bet sākotnēji būvētais pavadonis tika uzšauts kosmosā 1958. gada maijā kā "Sputnik -3"

Pirmais ASV veiksmīgi palaistais Zemes mākslīgais pavadonis "Explorer -1" orbītā nonāca četrus mēnešu pēc krievu zinātnieku sasnieguma. Lai gan ASV varas iestādes vēlāk atzina, ka bijušas lietas kursā par PSRS plāniem, plašākai sabiedrībai "Sputnik - 1" palaišana bija pārsteigums. ASV tikmēr turpināja aktīvu darbu pie pavadoņa "Vanguard TV3" izstrādes, kā arī sāka izstrādāt citu - "Explorer 1".

Padomju Savienība jau mēnesi pēc pirmā satelīta palaida arī savu otro, bet ASV pirmais mēģinājums nogādāt orbītā "Vanguard TV3" 1957. gada decembrī cieta neveiksmi. Palaišanas raķete jau dažas sekundes pēc starta nokrita atpakaļ un uzsprāga. Padomju veiksmes stāsti un pašu neveiksmes plašais atspoguļojums ASV presē izraisīja tā saucamo "Sputņika krīzi". Saprotot pavadoņu simbolisko un potenciālo militāro nozīmi, ASV valdība armijai deva rīcības brīvību sava satelīta pēc iespējas ātrākai nogādāšanā kosmosā.

"Explorer - 1" tika uzbūvēts 84 dienu laikā un svēra vien nepilnus 14 kilogramus. Nelielais raķetei līdzīgais pavadonis tika palaists 31. janvārī. Lai gan tas savu misiju beidza jau pēc 111 dienām, satelīts ap Zemi riņķoja vēl aptuveni 12 gadus. Pēc vairāk kā 58 000 apriņķošanas reizēm, "Explorer - 1" 1970. gadā sadega Zemes atmosfērā virs Klusā okeāna.

Divus mēnešus pēc sava pirmā mākslīgā Zemes pavadoņa palaišanas 1958. gada 1. aprīlī ASV kosmosā palaida arī savu otro - "Vanguard - 1". Pašu pirmo pavadoņu misijas laiks bija ārkārtīgi īss, jo to ierobežoja bateriju dzīves ilgums, bet ASV jau savam otrajam satelītam uzstādīja saules baterijas, kas tā darbību ievērojami pagarināja.

Pusotru kilogramu smagais tehnoloģijas brīnums tika aprīkots ar dažādam mērierīcēm atmosfēras pētīšanai. Satelīts savu zinātnisko misiju beidza pēc aptuveni sešiem gadiem, taču joprojām atrodas Zemes orbītā. Zemi mazais pavadonis aplido divās stundās un aptuveni 14 minūtēs, līdz ar to šo gadu laikā ap mūsu planētu tas aplidojis jau vairāk nekā 230 000 reižu.

Kosmiskās sacīkstes deva ieguldījumu arī civilajā zinātnē. Jau 1965. gadā tika palaists pirmais privātais sakaru satelīts - "Intelsat I" saukts arī par "agro putniņu". "Putniņš" ir salīdzinoši neliels - garumā sasniedz vien 76 centimetrus, bet sver ap 35 kilogramiem.

Satelīts sākotnēji tika būvēts NASA vajadzībām, lai demonstrētu sakaru iespējas, bet vēlāk pārveidots pēc telekomunikāciju kompānijas "COMSAT" pasūtījuma. Tas bija pirmais satelīts, kas spēja nodrošināt tiešos TV un telekomunikāciju sakarus starp ASV un Eiropu.

Sākotnēji tika paredzēts, ka pavadonis strādās 18 mēnešus, taču tā misija tika pagarināta līdz četriem gadiem. Vēlāk mākslīgais pavadonis tika no jauna īslaicīgi iedarbināts, lai palīdzētu kosmosa kuģa "Apollo 11" lidojumā, kā arī 1990. gadā, kad tika atzīmēta tā 25 gadu jubileja.

Lielāko komerciālo satelītu "SkyTerra 1" uzbūvējusi Amerikāņu kompānija "Boeing" pēc komunikāciju operatora "LightSquared" pasūtījuma. Satelīta uzdevums ir nodrošināt moderno 4G tīkla pārklājumu vietās, kur parastie sakaru torņi to nespēj.

Pavadoņa garums sasniedz gandrīz 22 metrus, bet svars ir aptuveni sešas tonnas. Tā lielais raidītājs nodrošina to, ka antenas dažādās ierīcēs, piemēram, mobilajos telefonos un datoros savukārt varēs būt ievērojami mazākas un vieglākas.

Satelīts orbītā tika nogādāts 2010. gadā. Kompānija jau nākamajā gadā paredzēja kosmosā palaist tā dvīni, kas dažādu iemeslu dēļ gan nav izdarīts vēl līdz šim brīdim. Sākotnējos plānos "LightSquared" cerēja 15 gadu laikā visu ASV teritoriju nodrošināt ar ātrāko bezvadu datu pārraidi pasaulē.

Lielāko autonomo jeb no zemes vadīto satelītu "USA-223", kāds jebkad ir palaists Zemes orbītā, vada ASV Izlūkošanas departaments. Tas kopā ar antenām atvērtā veidā sasniedz 100 metru garumu.

Lai gan uz mākslīgā pavadoņa uzstādītie mērinstrumenti un pats projekts uzskatāms par slepeniem, izmēru dēļ to varot saskatīt pat tie, kam debesu vērošana ir tikai vaļasprieks. Neoficiāli 2010. gadā palaistais mākslīgais pavadonis tiek pieskaitīts pie pieciem tā saucamajiem "novērotājiem" (no angļu valodas - "mentors"), kas esot ASV Izlūkošanas departamenta rīcībā.

Lielākais, smagākais un dārgākais jebkad uzbūvētais mākslīgais pavadonis ir Starptautiskā kosmosa stacija (SKS). Tās izmaksas tiek lēstas vismaz 150 miljardi ASV dolāri jeb 80 miljardi latu. Stacijas būvniecībā iesaistījušās Amerikas Savienotās Valstis, Krievija, Japāna, Kanāda un Eiropas Savienība.

Pirmais modulis tika palaists 1998. gadā un kopš tā laika vairākkārt papildināts. Kopš 2000. gada stacijā uzturas pastāvīgā apkalpe. Tās montāža gan tika pārtraukta 2003. gadā, kad katastrofā gāja bojā ASV kosmoplāns "Columbia" ar visu tā apkalpi. Montāžu atsāka tikai 2005. gadā, bet to paredzēts pilnībā pabeigt jau nākamgad, kad Krievija nosūtīs tās pēdējo moduli "Nauka". Pabeigta SKS svērs 440 tonnas.

SKS kalpo zinātnisko eksperimentu veikšanai. Tajā mikrogravitātes apstākļos stacijas komanda veic eksperimentus bioloģijā, cilvēka anatomijā, fizikā, astronomijā un meteoroloģijā, kā arī citās zinātnes sfērās. Tāpat tajā iespējams eksperimentēt, testējot Marsa un Mēness virsmām paredzētas tehnoloģijas.

55 gadu laikā, kopš pirmā mākslīgā Zemes pavadoņa palaišanas kosmosā, dažādas valstis ir ieguldījušas miljonus un pat miljardus kosmisko tehnoloģiju attīstībā. Latvijas pirmā satelīta "Venta -1" izmaksas tiek lēstas aptuveni 350 000 latu apmērā, liecina Ventspils Augsto tehnoloģiju parka interneta vietnē publicētā informācija. Kā galvenais Latvijas ieguvums no šī projekta tiek minēti padsmit jaunieši, kuri ieguvuši specifiskas zināšanas, piedaloties "Venta 1" izgatavošanā.

Latvijas pirmais pavadonis ir izglītības projekts, kas top sadarbojoties Ventspils Augsto tehnoloģiju parkam, Ventspils Augstskolai un Brēmenes Tehniskajai universitātei. Latvijas pusei Vācijas universitātes iesaiste bija nepieciešama, jo pie mums neesot iespējams nodrošināt tehnisko satelīta izgatavošanu.

Sākotnēji pavadoni bija plānots palaist jau 2009. gada beigās ar Indijas nesējraķeti, taču toreiz tā pabeigšanai pietrūka aptuveni 100 000 latu. Pēcāk satelīta palaišana vairākkārt atlikta, bet tā izstrādes koordinatore Dana Reizniece-Ozola portālam "Delfi" norāda, ka jau 2013. gada sākumā tehnoloģiskais brīnums varētu tikt palaists kosmosā. Pēcāk tā sūtītos datus varēs uztver Irbenes radiolokācijas centrā.

Kosmosu iekarojumu attīstība ir spērusi tik milzīgus soļus, ka teju ikviens patlaban var iegādāties pats savu satelītu. Šādu iespēju piedāvā ASV bāzēta kompānija "Interorbital Systems", kura par 8 317 ASV dolāriem jeb aptuveni 4 470 latiem piedāvā iegādāties "TubeSat Personal Satellite".

Zemes pavadonis sver vien aptuveni 750 gramus, taču uz tā iespējams uzmontēt arī dažādas mērierīces. Kā populārākās satelīta iespējas tiek minētas zemes videonovērošana, putnu un dzīvnieku migrācijas novērošana, kosmosa foto uzņemšana un dažādu ierīču testēšana.

Cenā iekļauta arī satelīta palaišana Zemes tā saucamajā zemajā orbītā jeb aptuveni 310 kilometru augstumā. Kompānija norāda, ka pavadoņa mūža ilgums ir vairākas nedēļas, pēc kurām tas ieiet planētas atmosfērā un sadeg, nepiesārņojot visumu.