Kā vēsta izdevums The Independent, neparasti augstais nokrišņu līmenis veicināja vieglāku pārtikas ieguvi un attiecīgi demogrāfisko pieaugumu no 450. līdz 660. gadam. Tā rezultātā uzplauka maiju pilsētas Tikala, Kopana un Karakola.
"Jaunākie pētījumi rāda, ka pēc labvēlīgajiem gadiem sekoja sausuma periods, kas ilga četrus gadsimtus. Šajā laikā strauji samazinājās ražas, izraisījās sociālās un politiskās krīzes maiju sabiedrībā," senās civilizācijas norietu skaidro Pensilvānijas universitātes profesors Duglass Kenets.
Sausuma periods augstāko punktu sasniedza no 1020. līdz 1100. gadam. Tieši šajā laikā maiju apdzīvotajās vietās bija vērojams krasa dzimstības samazināšanās, turklāt valdnieki zaudēja savu varu un ietekmi.
Viens no pazīstamākajiem maiju civilizācijas sasniegumiem bija kalendāru sistēma, kas tika radīta Centrālamerikā vēl pirms Kolumba ierašanās. Jaunākais atklājums saistībā ar maiju kalendāriem tika izdarīts šā gada maijā "mirušās pilsētas" Šultunas teritorijā.
Spriežot pēc atrastajām rakstu zīmēm, mūsu pasaule pastāvēs vēl vismaz 7000 gadu, kas ir pretrunā ar ezotēriķu izplatīto viedokli, ka maiju kalendāros minētā pasaule eksistēs tikai līdz šī gada 21. decembrim.
Zinātnieki uzstāj, ka pēdējās dienas ne vienā no maiju kalendāriem nevajadzētu uztvert kā "pasaules galu", lai gan tuvākajā laikā paredzama plaša ažiotāža sakarā ar drīzo planētas bojāeju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
