Slavenības, kuru nāvei ļaudis atsakās ticēt  (64)

Ja var ticēt socioloģiskām aptaujām, aptuveni trešdaļa ASV iedzīvotāju ir pārliecināti, ka rokenrola karalis nenomira 1977. gada 16. augustā. Elvisa ķermeņa vietā kapā Greislendas īpašuma teritorijā esot guldīta lelle vai dziedātāja dvīņu brālis Džesijs Harons, kurš patiesībā neesot nomiris pusstundu pēc piedzimšanas, bet gan visu dzīvi pavadījis slēgtā psihiatriskā klīnikā.

Internetā var atrast milzum daudz "aculiecinieku" stāstu, kuri it kā redzējuši novecojušo Elvisu kādā parkā vai veikalā. Visizplatītākā atbilde uz jautājumu, kāpēc mūziķis nolēmis atteikties no pasaules atzinības tik mistiskā veidā, ir šāda: Elviss esot gribējis iziet ārstēšanās kursu narkoloģiskā klīnikā un turpmāk dzīvot kā parasts cilvēks.

Komiķa Endija Kaufmana radinieki sākotnēji neuztvēra nopietni ziņu par to, ka viņš slimo ar neoperējamu plaušu vēzi: mākslinieks par veselību nekad agrāk nebija sūdzējies, toties viņam paticis citus šokēt un izjokot.

Kad piecus mēnešus pēc liktenīgās diagnozes noteikšanas Kaufmans 1984. gada 16. maijā nomira, daži nodomāja, ka tas ir viņa kārtējais joks.Turklāt viņi joprojām ir pārliecināti, ka patiesībā aktieris kaut kur slēpjas, nogaidot īsto brīdi, lai sarīkotu grandiozu šovu "Endijs Kaufmans pieceļas no miroņiem".

Savukārt aktieris Bobs Zmuda pat atklājis, ka Endijs, viņa tuvs draugs, bijis apsēsts ar ideju par savas nāves inscenēšanu. Tas tikai pavairoja baumas par to, ka Kaufmans ir sveiks un vesels.

Informāciju par to, ka Čečenu Republikas Ičkerijas prezidents Džohars Dudajevs miris 1996. gada 21. aprīlī, pirmais centās noliegt Dudajeva znots Salmans Radujevs. Pēc atentāta ievainotais Džohars esot izvests uz ārzemēm, bet viņš noteikti atgriezīsies, kad pienāks laiks.

Vēlāk separātisti gan atzina, ka maldinājuši sabiedrību. Tomēr stāstam pēc diviem gadiem sekoja turpinājums, jo deputāts Aleksandrs Mitrofanovs Turcijas žurnālistiem pārliecināti apgalvoja: Dudajevs ir dzīvs, un viņš meklējams Stambulā.

Šo viedokli atbalstīja politiķis Ahmads Kadirovs, kurš jau 2000. gadu sākumā paziņoja, ka tik ietekmīgu cilvēku vienkārši nevarēja nogalināt.

Pēc tam, kad šā gada mūzikas festivālā Coachella "uzstājās" repera Tupaka Šakura hologramma, kulta mūziķa pielūdzēju aprindās ar jaunu spēku atsākās strīdi par to, vai ticēt oficiālajiem datiem par viņa nāvi 1996. gada 13. septembrī.

Šīm baumām ir daudz iemeslu: pirmkārt, nav liecinieku, kas apstiprinātu Šakura nošaušanu ļaužu pilnā Lasvegasas rajonā; slepkavas tā arī netika atrasti; neatrada arī balto Cadillac automašīnu; turklāt intervijās leģendārais amerikāņu reperis vairākkārt minējis vēlēšanos atpūsties no slavas.

Sākot ar 2001. gadu, presē vismaz sešas reizes publicēta informācija, ka "terorists nr. 1" ir miris - vai nu ar specdienestu gādību, vai arī no slimības. Kad 2011. gada 2. maijā tika publiskots oficiālais paziņojums par viņa nāvi, daudzi šīs ziņas uztvēra ar neticību.

Pakistānas talibi vispār uzskata, ka šīs paziņojums ir nepatiess. Tomēr vēlāk ASV prezidentam Barakam Obamam un Al-Qaeda pārstāvjiem kopīgiem spēkiem izdevās pārliecināt lielāko daļu pasaules sabiedrības par Osamas bin Ladena likvidācijas faktu.

Par popmūzikas karali dēvētā Maikla Džeksona vārds nenozūd no tabloīdu lappusēm arī pēc viņa aiziešanas viņsaulē 2009. gada 25. jūnijā.

Šaubīties par viņa nāvi fanus pamudinājuši ne tik daudz pretrunīgā informācija par dziedātāja pēdējiem mirkļiem, cik fakts, ka viņam būtu bijis ļoti izdevīgi pazust no sabiedrības redzesloka.

Neilgi pirms nāves Džeksons gatavojās vērienīgai atgriešanās koncertturnejai. Tomēr, kad biļetes uz koncertiem jau bijušas izpārdotas, daudzo plastisko operāciju izmocītais mūziķis saprata, ka fiziski nebūs spējīgs iziet uz skatuves, lai gan turnejas atcelšana nozīmētu pilnīgu bankrotu. Tāpēc, kā uzskata fani, Maikls vienkārši nolēmis notēlot savu nāvi.

Amerikāņu rakstnieka Karlosa Kastaņedas personība jau dzīves laikā lika uzdot daudzus jautājumus: Kastaņeda vairījās no kontaktiem ar presi, aizliedza sevi fotografēt, nenoliedza dažādos mītus par sevi.

Tā visa rezultātā pat Kastaņedas mācības piekritēji nebija pilnīgi pārliecināti par filozofa eksistenci.

Pēc viņa nāves 1998. gada 27. aprīlī daži saglabāja pārliecību, ka slavenais mistiķis joprojām ir dzīvs, jo šajā pasaulē palikusi viņa apziņa. Citiem bija reālistiskāks viedoklis - pēc viņu domām, Kastaņeda ir aizgājis tālu kalnos, lai klusumā un mierā nodotos ezotēriskajai praksei. Eļļu ugunī pielēja 2000. gadu sākumā iznākusi jauna grāmata, kuras autors it kā ir Karloss Kastaņeda.

Kosmonauta Jurija Gagarina nāves apstākļi ir tīti noslēpumā - vēsturnieki vēl joprojām nespēj saprast, kāpēc 1968. gada 27. martā avarēja lidmašīna МиГ-15 УТИ. Vieni nelaimes gadījumā vaino sliktus laikapstākļus, citi - dzinēja defektu, bet vēl citi neizslēdz, ka Gagarins sēdies pie lidmašīnas stūres pēc alkohola lietošanas.

Savi piekritēji ir arī teorijai, ka kosmonauts ticis "novākts", jo konfliktējis ar padomju valdību. Turklāt ar "novākšanu" šīs teorijas atbalstītāji saprot nevis "nogalināšanu", bet "paslēpšanu psihiatriskā klīnikā", pirms tam izmainot Gagarina ārieni ar plastiskās operācijas palīdzību.

Optimisti neizslēdz, ka Gagarins joprojām dzīvo ar svešu vārdu kādā tālīnā Sibīrijas ciemā vai arī pēc Padomju Savienības sabrukuma emigrējis uz Eiropu.

Leģendu par to, ka grupas The Doors līderis Džims Morisons (pirmais no kreisās) 1971. gada 3. jūnijā nenomira, bet joprojām laimīgi dzīvo Seišeļu salās, publiskoja slavenās grupas taustiņinstrumentālists Rejs Manzareks. Manzareks joprojām neatkāpjas no viedokļa, ka Morisons ar lielu ticamību būtu varējis inscenēt savu nāvi.

Morisona ķermeni neredzēja praktiski neviens no viņa tuvākajiem draugiem un kolēģiem. Izņēmums bija mūziķa draudzene Pamela Kursone, kura atrada viņa līķi.

Tie, kuri tomēr tic Džima nāvei, nepieņem, ka tās cēloņi varētu būt bijuši dabiski. Saskaņā ar vienu no izplatītākajām versijām, viņš nogalināts pēc ASV prezidents Ričarda Niksona pasūtījuma, kurš šādā veidā gribējis apturēt hipiju kustības izplatību.