Kā teikts žurnālā The Brain nesen publicētajā pētījumā, zinātnieku grupa Dīna Falka vadībā izpētījusi agrāk nepubliskotas slavenā fiziķa smadzeņu fotogrāfijas.
"Neskatoties uz normālu izmēru un svaru, Alberta Einšteina smadzenēm bijušas dažas parastam cilvēkam neraksturīgas iezīmes. Jāmin, piemēram, smadzeņu rievu sarežģītība un anomālais virsmas negludums," resurss citē Falka vārdus.
Zinātnieki salīdzināja 14 Einšteina smadzeņu attēlus ar 85 "parastu" cilvēku smadzenēm. Svara ziņā tās īpaši neatšķīrās no vidēji statistiskās cilvēka smadzeņu masas un svēra 1230 gramus.
"Ārkārtējās" atšķirības tika konstatētas galvas smadzeņu frontālajā daļā pieres daivu rajonā. Pēc speciālistu domām, tieši ar to var izskaidrot leģendārā zinātnieka milzīgās spējas apgūt un izmantot jaunu informāciju.
Pakauša, deniņu un arī pieres daļā tika novēroti rajoni, kur nervu audi bija izvietoti īpašā veidā pārliecīgā daudzuma dēļ. Tostarp Einšteinam bija palielinātas smadzeņu daļas, kas kontrolē mīmiku un mēles kustības.
Kā uzskata pētījuma autori, zinātnieka smadzeņu motoriskā garoza varēja pildīt tai ne sevišķi raksturīgas funkcijas, atbildot arī par abstrakto domāšanu. Pastarpināti šo hipotēzi apstiprina paša fiziķa atzīšanās, ka domāšana viņam vairāk atgādina fizisku slodzi, nevis manipulāciju ar vārdiem.
Einšteinam arī bijuši palielināti smadzeņu rajoni, kas atbild par signālu uztveršanu no sajūtu orgāniem, kā arī priekšgarozas daļas, kas saistītas ar plānošanu, uzmanības koncentrēšanu un neatlaidību izvēlētā mērķa sasniegšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
