ASV fiziķi plānojuši uzspridzināt Mēnesi  (24)

Kā vēsta izdevums The Daily Mail, kosmosa iekarošanas sacensības karstākajā punktā ASV apsvēra iespēju uzspridzināt atombumbu uz Mēness, lai pierādītu savu pārākumu pār Padomju Savienību aukstā kara laikā.

Slepenais projekts, nevainīgi dēvēts par Lidojumu uz Mēnesi pētījumu (A Study of Lunar Research Flights), saīsināti zināms kā Project A119, kā noprotams, nekad nav ticis īstenots.

Tomēr plānošanas periodā tolaik tikko augstskolu beigušais astronoms Karls Sagans veica aprēķinus par sprādziena sacelto putekļu un gāzes mākoņu izplatīšanos.

Kā 2000. gadā intervijā aģentūrai Associated Press atzina fiziķis Leonards Reifels, amerikāņi uzskatīja, ka skats uz kodolsprādziena uzliesmojumu no Zemes iebiedētu Padomju Savienību un celtu amerikāņu pašapziņu pēc PSRS īstenotās mākslīgā Zemes pavadoņa palaišanas.

Šobrīd 85 gadus vecais Reifels tolaik vadīja pētījumus bijušajā Bruņojuma izpētes centrā, kas šobrīd ir iekļauts Ilinoisas Tehnoloģiskā institūta struktūrās. Vēlāk Reifels kļuva par NASA direktora vietnieku.

Savukārt Sagans, kurš turpmākajā karjerā veidoja raidījumus par zinātni televīzijā, nomira 1996. gadā. Kādas Sagana biogrāfijas autors pieļāva, ka viņš varējis pārkāpt drošības noteikumus 1959. gadā, atklājot informāciju par slepeno projektu kādā akadēmiskā biedrībā, un Reifels to nenoliedza.

Saskaņā ar ieceri raķetei ar mazu kodolierīci vajadzēja tikt palaistai no neatklātas starta vietas un veikt 238 000 jūdžu attālumu līdz Mēnesim, kur pēc saskarsmes ar tā virsmu bija jānotiek sprādzienam.

Reifels izteicās, ka valsts jaunajai kosmosa programmai būtu vajadzējis īstenot šo projektu līdz 1959. gadam, kad Gaisa spēki izvietoja starpkontinentālās ballistiskās raķetes.

Militāristi acīmredzot Mēness spridzināšanu atcēla, baidoties, ka neveiksmes gadījumā tā varētu kaitēt cilvēkiem uz Zemes, kā arī piesārņot Mēnesi ar radioaktīviem materiāliem. 

ASV Gaisa spēki, vaicāti par šo interesanto projektu, ir atteikušies sniegt presei komentārus.