2012. gada neparastākie atklājumi zinātnē  (33)

Filipīnu salu dienvidu daļas Bunavanas pilsētas iedzīvotāji notvēruši un sasējuši neparasti lielu sālsūdens krokodilu, kura garums ir 6,4 metri, bet svars - gandrīz tonna. Tagad filipīnieši nolēmuši gigantisko dzīvnieku padarīt par savas pilsētas tūrisma apskates objektu.

Šis krokodils iepriekšējo mēnešu laikā bija ievainojis dažus zvejniekus un vienu vērsi, tāpēc plēsoņas noķeršanā piedalījās vairāki desmiti cilvēku, kuri milzīgo dzīvnieku medīja trīs nedēļas.

Krokodils nodēvēts par Lolongu kāda vietējā zvejnieka vārdā, kurš nomiris no sirdslēkmes dzīvnieka sagūstīšanas priekšvakarā.

Lai gan krokodils notverts jau 2011. gada septembrī, izdevums The National Geographic to minējis starp 2012. gada neparastākajiem atklājumiem, jo tieši šogad tas oficiāli atzīts par lielāko savas sugas pārstāvi pasaulē.    

Starptautiska astronomu komanda ar Čīlē uzstādīta spēcīga radioteleskopa palīdzību atklājusi cukura molekulas riņķojam ap Saulei līdzīgu jaunu zvaigzni.

"Šī ir pirmā reize, kad cukurs atrasts kosmosā ap šādu zvaigzni," šā gada august paziņoja Eiropas Dienvidu observatorija.

Glikolaldehīdu - cukura molekulu, kas tiek uzskatīta par nozīmīgu dzīvības pastāvēšanai, astronomi atklājuši gāzes mākonī ap zvaigzni, kas atrodas aptuveni 400 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Ņemot vērā, ka minētā zvaigzne ir ļoti līdzīga mūsu Saulei, atklājums liecina, ka daži dzīvības pastāvēšanai nepieciešamie ķīmiskie savienojumi pastāvēja saules sistēmā planētu veidošanās laikā," paziņojusi observatorija.

Sauli bez jau zināmajām planētām apriņķo vēl viena, šī gada sākumā oficiālā publikācijā apstiprinājuši zinātnieki. Tās masa četras reizes pārsniedz Jupitera masu, un tās orbīta ir tūkstošiem reižu tālāk no sistēmas centra nekā Zemei, līdz ar to planēta, kas jau nodēvēta par Tihi, līdz šim nav atklāta.

Tālo debesu ķermeni izdevies konstatēt ASV Aeronavigācijas un kosmosa aģentūras (NASA) teleskopam Wise.

Tihes esamību teleskopi fiksējuši galvenokārt pēc tā saukto Kuipera joslas objektu orbītu izmaiņās, jo pati planēta ir pārāk tālu, lai to varētu detalizēti izpētīt no Zemes.

Kuipera joslas objekti ir mazi, ledus klāti debess ķermeņi, starp tiem dažas pundurplanētas, kas atrodas Neptūna orbītas tuvumā.

Eiropas kodolpētījumu centra CERN zinātniekiem izdevies fiksēt noslēpumainā Higsa bozona jeb tā dēvētās "Dieva daļiņas" pastāvēšanas pazīmes.

Saskaņā ar mūsdienu fizikas teoriju Higsa bozons, kura pastāvēšana gan nav pilnībā pierādīta, piedod masu visām pārējām elementārdaļiņām. CERN zinātnieki informē, ka viņiem gan pagaidām nav izdevies iegūt neapstrīdamus pierādījumus noslēpumainās daļiņas eksistencei, taču viņi cer gada laikā tādus iegūt.

Jauna, pagaidām nereģistrēta krabju suga atrasta zem okeāna hidrotermiskajām straumēm netālu no Antarktikas krastiem. Zinātnieki šajā reģionā atklājuši arī vēl citas līdz šim nezināmas dzīvības formas, tāpēc šis rajons iesaukts par Antarktikas 'zudušo pasauli'.

Ar kameru aprīkots niršanas robots nofilmējis krabju, anemoņu un pat astoņkāju sugas - visi šie radījumi ir pārsvarā bezkrāsaino un mājo pilnīgā tumsā 2400 metru dziļumā, liecina janvārī publiskotie pētījuma dati.

Kādai zvaigznei 127 gaismas gadu attālumā no Zemes, iespējams, ir pat vairāk planētu nekā Saulei, kas šo planētu sistēmu padarītu par lielāko līdz šim atklāto.

Saskaņā ar aprīlī publiskoto pētījumu, ap Saulei līdzīgo zvaigzni, kurai dots nosaukums HD 10180 un kas atrodas dienvidos no lielā Hidras zvaigznāja, varētu riņķot deviņas planētas, tātad par vienu vairāk nekā oficiāli atzītās astoņas planētas mūsu Saules sistēmā.

Jauna nakts pērtiķu suga (attēlā) ir tikai viens no astoņiem līdz šim nezināmiem zīdītājiem, kurus atklājuši ekspedīcijas dalībnieki, apmeklējot Tabakonas dabas rezervātu Peru ziemeļos.

Mekiskas un Peru zinātnieku grupa atkārtotās ekspedīcijās, kas notikušas pēdējo gadu laikā, šajā reģionā konstatējuši "jaunu nezināmas dabas daudzveidības patvērumu".

Attēlā redzamie radījumi nav tārpi vai čūskas, bet gan augsnē dzīvojošas amfībijas bez locekļiem, kuras zinātnei līdz šim nav bijušas pazīstamas.

Jaunā suga atrasta Indijas ziemeļaustrumos un ir viena no sešām noslēpumainu dzīvnieku grupām, kuras dēvē par caecilian.

Pēdējā praktiski neizpētītajā seno maiju pilsētā arheologi atraduši sienas gleznojumu, kas ir vienīgais zināmais šāda veida zīmējums maiju ēkas iekšpusē.

Gleznojumā attēlots kāds maiju valdnieks un tā svīta, bet tam apkārt ir aprēķinu kopas, kas palīdzēja senajiem zinību vīriem sekot laika ritumam. Pretēji iepriekš paustajai domai, ka tieši maiji paredzēja pasaules galu 2012. gada beigās, rakstu zīmes ietver informāciju par vairākiem gadu tūkstošiem nākotnē.

Pirms aptuveni 1600 gadiem Nakts saules templis tumsā bija redzams kilometriem tālu kā asinssarkana bāka. To rotāja gigantiskas maiju saules dieva maskas - dievība bija skatāma haizivs, asins dzērāja un jaguāra veidolā.

Simtiem gadu kopš to pārklāja Gvatemalas džungļi templis atkal skatāms cilvēku acīm. Kā šā gada pavasarī paziņojuši arheologi, tas sniegs atbildes uz daudziem līdz šim neatbildētiem jautājumiem par seno civilizāciju.

Pretstatā acteku un inku relatīvi centralizētajām impērijām, maiju civilizācija, kas mājoja mūsdienu Gvatemalas, Belizas un Meksikas Jukatanas apgabala teritorijā, bija vairāku pilsētvalstu apvienība.