Daži no aptuveni 200 pastardienu pareģojumiem  (102)

Kā redzams, neviens no tiem vēl nav piepildījies, taču tas neliedz globālajai sabiedrībai satraukties par kārtējo "gala datumu" 2012. gada 21. decembrī. Jāatzīst, ka vēl nekad agrāk pasaules vēsturē nav fiksēta tik liela uzmanības pievēršana kādam konkrētam pareģojumam. Pirmo reizi par ko tādu publiski izsakās arī dažādi valstu vadītāji, bet, piemēram, NASA ir sagatavojusi nomierinošu video, kurā apgalvo, ka nekas slikts ar Zemi nevar notikt.

Ir pagājuši jau 2648 gadi kopš pirmā pierakstītā "pasaules gala", kurš tā arī nenotika. Toreiz, 634. gadā pirms Kristus, laiku Senajā Romā skaitīja sākot no tās dibināšanas, kas notika 120 gadus iepriekš. Pasaules gals tika pareģots, tulkojot Romas dibināšanu leģendu.

Kopš tā laika ir mainījusies izpratne par pasauli un tai līdzi pielāgoti arī pareģojumi par pasaules galu. Pēc Kristus dzimšanas līdz pat apgaismības laikmetam praktiski visi pastardienas pareģojumi saistījās ar Kristus otro atnākšanu, vēlāk, attīstoties zinātnei, pieauga bažas par milzu komētu uzskriešanu Zemei vai pat planētu saskriešanos. Taču pēc Otrā pasaules kara uzplauka atomziemas un citplanētiešu iebrukumu popularitāte.

Tomēr joprojām dominējošie pasaules gala pareģi ir dažādu kristīgo sektu līderi, kas sola Kristus atgriešanos. Līdz ar preses, radio un televīzijas izplatību viņu minētie šausmu vai atpestīšanas datumi ieguva aizvien lielāku popularitāti.

Savukārt tieši interneta izplatības dēļ patlaban populārais "2012.12.21. pareģojums" ir ieguvis nebijušu ievērību, apsteidzot pat pareģa Nostradama savulaik daudzināto pasaules gala pareģojumu 1999. gadā.

Jau pagājušie un vēl gaidāmie "pasaules gali":

Jau drīz pēc tam, kad Jēzus Kristus esot uzkāpis debesīs, lai mirstīgos vērotu no augšas, parādījās arī pirmās spekulācijas par potenciālo laiku, kad viņš varētu atgriezties uz zemes. Dažas ticīgo grupiņas to esot gaidījušas jau pirmajā gadsimtā pēc Dieva dēla nāves. Viņu vidū bijis arī Kristus māceklis Pāvils.

Vēlāk viņa nākšana jau gaidīta visai regulāri. Kā kādu reģionu pārņēmis sausums, piemeklējušas slimības vai kaut kur Eiropā izcēlies kārtējais karš, tā bijis visai skaidrs, ka pastarā diena nav vairs aiz kalniem. Tā, piemēram, 14. gadsimta vidū, mērim Eiropā vien paņemot teju pusi no iedzīvotājiem, visiem bijis skaidrs, ka tas ir Dieva sods un pasaules gala sākums, kam sekos Jēzus atgriešanās.

Viņa atnākšana ne reizi vien pareģota arī daudz pragmatiskāk. Pāvests Silvestrs II pasaules galu pareģojis 1000. gadā pēc Kristus dzimšanas. Citi tikmēr izvēlējušies 1033. gadu jeb 1000 gadu pēc viņa nāves. Slavenās "Venēras dzimšanas" autors Sandro Botičelli savukārt to noteicis 1500. gadā.

Arī 1666. gadā tika gaidīta Mesijas atnākšana, kurā visi, kas to būs pelnījuši, nonāks debesīs, bet pārējos uz zemes palikušos paņems uguns jūra. Šajā gadā pestītāja vizīti uz zemes sola arī garīgās mācības kabalas piekritējs Sabats Zevi, kuram šis ir otrais pareģotais pasaules gals.

Viņa pirmā 1648. gadā pareģotā pastardiena nezināmu iemeslu dēļ tā arī nenotika. Visticamāk šis gads izvēlēts maģiskā "666" skaitļa dēļ, kas kopš Senās Grieķijas laikiem tiek uzskatīts par zvēra vai ļaunuma skaitli, vēlāk arī "Sātana zīmi".

Līdz ar Īzaka Ņūtona revolucionārajiem atklājumiem par gravitāciju un Nikolaja Kopernika heliocentrisma koncepciju, kosmosa kartes centrā novietojot Sauli, nevis Zemi, tika atklātas arī citas kosmosa sakarības. Tostarp cilvēki pirmo reizi apzinājās līdz tam neaptverto kosmosa bīstamību.

Drīz pēc tam ziņas par potenciālajiem draudiem no kosmosa parādījās visai bieži, tostarp ikreiz pie debesīm ieraugot kādu spožāku līdz tam nepamanītu debesu ķermeni. Pirmo reizi komētas izraisītu pasaules galu paredzēja matemātiķis Jākobs Benulli. Viņš uzskatīja, ka planēta tiks iznīcināta 1719. gada 5. aprīlī.

Pēcāk, 1736. gada 16. oktobrī, līdzīgu galu zemei paredzēja arī Viljams Vinstons. Viņš uzskatīja, ka komēta, ietriecoties planētā, radīs milzu plūdus, turklāt tas notiks jau otro reizi. Vinstons bija pārliecināts, ka arī pirmos grēku plūdus, no kuriem Noass šķirstā glāba dzīvniekus, izraisījusi komēta.

Lielbritānijas pilsētiņā Līdsā 1806. gadā kāda vista sāka dēt olas, uz kurām skaidrā angļu valodā bija rakstīts "Kristus nāk". Vista, protams, strauji ieguva lielu popularitāti, nemaz neņemot vērā faktu, ka šajā laikā liela daļa interesentu lasīt nemaz neprata.

Jau pēc neilga laika kāds vistas inspicētājs gan šo pasaules gala paziņotāju atmaskoja. Mājputna īpašnieks frāzi par Kristu uz olām rakstīja pats, bet pēcāk tās atkal rūpīgi ievietoja vistā.

19. gadsimta sākumā ASV kāds lauksaimnieks Viljams Millers, kurš svētdienās vadīja baptistu draudzes dievkalpojumus un brīvajos brīžos studēja Bībeli, nonāca pie secinājuma, ka šai planētai daudz vairs nav atlicis.

Sākumā viņš savu atklājumu pastāstījis vien dažiem tuvākajiem cilvēkiem, kā arī citiem vietējiem garīdzniekiem, taču atbalstu nav guvis. Kad līdz viņa izskaitļotajam pasaules galam laikā no 1843. līdz 1844. gadam bija palikuši nedaudz vairāk kā desmit gadi, viņš šo vēsti sāka sludināt savā un citās vietējās draudzēs.

Viņš izdeva arī savu paredzējumu informatīvos bukletus, kas īsā laikā ieguva popularitāti un kļuva par regulāru mēnešrakstu. Viņa idejas drīz tika sludinātas desmitiem tā saucamo "millerītu" jeb viņa sekotāju reliģiskajos izdevumos visā ASV. Ar avīžu un bukletu starpniecību tās nonāca arī citviet pasaulē. Tiek lēsts, ka kopumā Millers pārdeva vairāk kā piecus miljonus bukletu un laikrakstu ar savu paredzējumu skaidrojumiem.

Lai gan reliģiskais līderis pats konkrētu pastardienas datumu neminēja, aicināts precizēt savus pareģojumus Millers norādīja, ka pasaules galam jānotiek laka periodā no 1843. gada 21. marta līdz 1844. gada 21. oktobrim. Viņa sekotāji sev vien zināmu iemeslu dēļ sākotnēji uzskatīja, ka tas notiks 1843. gada 28. aprīlī.

Vēlāk par Jēzus otrās atnākšanas un pastarās tiesas sākuma datumu tika nolikts 31. decembris. Tā kā cilvēku tiesāšana šajā datumā nebija sākusies, tika gaidīts 1844. gada 21. marts, vēlāk jau 8. aprīlis un visbeidzot pēdējais Millera noliktais datums - 21. oktobris.

Daudzi sekotāji šajā laikā bija paspējuši pārdot īpašumus, ziedot visu mantu labdarībai un piedot saviem ienaidniekiem, lai Dieva priekšā nostātos balti un nevainīgi. Savukārt1844. gada 22. oktobrī iestājās tā saucamā "lielā vilšanās".

Daudzi no kustības novērsās, taču citi to uzskatīja par kārtējo Kunga uzlikto pārbaudījumu un kļuva par vēl kvēlākiem kristiešiem. No "millerītu" kustības izveidojās gan tā saucamie "Bībeles studenti", gan septītās dienas adventisti.

"Millerītu" labākās tradīcijas pārņēma septītās dienas adventisti, kuri pēc tā saucamās "lielās vilšanās" nebūt nevēlējās pārtraukt pasaules gala īstās dienas minēšanu. Viņi atgriezās pie Bībeles studijām, lai atklātu, ka 1844. gada 22. oktobris nebūt nebija pasaules gala diena, bet datums, kad jāsāk lielā kalpošana.

Pirmo reizi pasaules galu un Mesijas atnākšanu viņi paredzēja 1874. gadā. Nākamais pasaules gals tika paredzēts 1925. gada 13. februārī, ko baznīcas loceklei Mārgaretai Rouvenai pavēstījis eņģelis Gabriēls. Savukārt pēdējo reizi viņi pastaro tiesu solīja 1999. gada beigās.

Daudz aktīvāki solītāji bija tā saucamie "Bībeles studenti", kas pasaules galu solīja 1874., 1878., 1881., 1908., 1914., 1916., 1918. un vēl 1925. gadā.

19. gadsimta otrajā pusē ASV teritorijā dažādu cilšu indiāņu vidū strauji izplatījās jauna reliģiskā kustība "spoku deja". Tās radītājs Džeks Vilsons jeb Vovoka 1889. gadā paredzēja, ka nākamajā gadā gaidāma līdzšinējās pasaules bojāeja, pēc kuras indiāņi un baltie cilvēki dzīvos mierā.

Reliģiskās kustības pamatā bija deja, kas ietvēra tradicionālo indiāņu apļa deju, lai tādējādi iegūtu kontaktu ar mirušo dvēselēm. Tika uzskatīts, ka šāda spēcināšanās un garu palīdzības iegūšana apstādinās balto cilvēku teritoriālo izplešanos, bet atsevišķos reģionos ticēja, ka tā liks tiem pavisam pamest Ameriku.

1890. gadā bija jānotiek lielajām pārmaiņām, kuru laikā uz zemes ierastos Mesija, kas īstenotu esošās pasaules kārtības galu, tostarp indiāņu zemju atgūšanu. Tā vietā, baidoties par kustības aktivizēšanos, ASV armijas spēki arestēja vairākus līderus. Aresta laikā sākās apšaude un kopumā šajā konfliktā dzīvību zaudēja vairāk kā divsimt cilvēku, tostarp 153 indiāņi.

Vispasaules Dieva baznīcas dibinātājs Herberts Armstrongs bija viens no pasaules pirmajiem radio un TV-evanģēlistiem. Viņš savas teoloģiskās doktrīnas un mācības, kas pēc viņa vārdiem esot nākušas no Bībeles, radio klāstīja jau tālajos pagājušā gadsimta 30. gados.

Īsā laikā viņš ieguva plašu popularitāti un līdz Otrajam pasaules karam jau bija dzirdams visā ASV. Pagājušā gadsimta 50. un 60. gados viņa raidījumi bija klausāmi arī Eiropā, Austrālijā, Filipīnās, Latīņamerikā un Āfrikā. Par vienu no galvenajiem viņa trumpjiem tika uzskatīti pastarās dienas pareģojumi.

Sākotnēji pasaules beigām bija jāpienāk 1936. gadā. Vēlāk tās tika pārliktas uz 1943. gadu, bet pēc pareģojuma nepiepildīšanās viņš nezaudēja optimismu, nosakot vēl vienu pēdējo termiņu - 1972. Pēcāk par trešā pasaules kara sākuma un pestīšanas laiku tika nolikts 1975. gads, bet arī tas nepiepildījās.

Viņa pēdās sekoja ASV kristīgā "Family Radio" īpašnieks un sludinātājs Harolds Kempings. Viņš jau vairākkārt ir paredzējis, ka Jēzus atnāks pēc šķīstajiem, bet pēcāk uz zemes valdīs uguns, slimības un sēra smaka.

Pirmo reizi šausmām mūs vajadzēja piemeklēt 1994. gada rudenī, tad 1995. gada 31. martā. Kad tas nenotika, pats sludinātājs bija vīlies, taču pagājušā gada sākumā atkal izteica prognozi, ka pasaules gals būs 2011. gada 21. maijā, ko vēlāk pārcēla uz 21. oktobri. Pēc neveiksmīgajiem pareģojumiem radio ir zaudējis daļu savu klausītāju, bet pats sludinātājs veselības problēmu dēļ no aktīvas sludināšanas atteicies.

Māršals Eplvaits un Bonija Netlza jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem klāstīja savus reliģiskos uzskatus, kas aizvien vairāk sāka jaukties ar zinātnisko fantastiku, tostarp arī par NLO. Šo gadu laikā viņam bija izveidojies fanātisku sekotāju bariņš, kas pieņēma viņa sludināto kristietības un fantastikas ideju sajaukumu par patiesību.

Tuvojoties Heila-Bopa komētai, Māršals Eplvaits paziņoja, ka drīz - 1997. gada 26. martā - gaidāms pasaules gals. Lai dvēseles būtu brīvas un varētu evakuēties uz komētas astē lidojošajiem kosmosa kuģiem, pēc viņa teiktā steidzami bija nepieciešams veikt pašnāvību.

Sapulcinājis 38 savus uzticamākos sekotājus viņš noīrēja rančo, kurā kompānija pavadīja savas pēdējās dienas. Visbeidzot viņi visi kopā izdzēra saindētus dzērienus. Līķus atrada stipri vēlāk, kad tie netipiski siltajā pavasara laikā jau bija sākuši sadalīties.

Līdz ar atomieroču atklāšanu un Aukstā kara aktivizēšanos, parādījās arī pareģojumi par atomieroču izraisītu pasaules galu. Tā kā pareģi gandrīz vienmēr bija Rietumos dzīvojošie, tad gandrīz visu pareģojumu pamatā bija Padomju Savienības izraisīts uzbrukums.

Pirmais atomkara pareģis bija Džims Džonss, kurš uzskatīja, ka 1967. gadā tiks īstenots atomieroču holokausts pret cilvēci. Interesanti, ka pats Džonss sludināja sociālisma un komunisma idejas, izveidojot "Tautas tempļa" kustību. Nerodot mieru no preses varas iestādēm viņš ar aptuveni 1000 sekotājiem pārcēlās uz Dienvidameriku, kur Gajanā bija iegādājies īpašumu, kurā attīstīt sociālisma sapni.

Gviānā 1978.gadā ieradās ASV kongresmenis no Sanfrancisko, lai veiktu tur izmeklēšanu. Rezultātā viņam līdzi atpakaļ uz ASV gribēja doties vairāki "Tautas tempļa" dalībnieku, kuri kustībai bija zaudējuši ticību.

Tomēr tas izraisīja incidentu, kurā gāja bojā kongresmenis un kustību pametušie dalībnieki. Nākamajā dienā pēc incidenta Džonss un vēl 914 viņa sekotāju izdarīja pašnāvību, izdzerot ar ciānkāliju saindētus dzērienus. Tos, kuri atteicās to darīt, nošāva. Tostarp tika nogalināti arī 270 bērni.

Visu iznīcinošu atomkaru paredzēja arī citi. Džordžam van Tazelam kāds citplanētietis bija paziņojis, ka Padomju Savienība 1967. gada 20. augustā sāks uzbrukumu ASV dienvidu zonai. Savukārt Lēlands Jensens paredzēja radioaktīva nelaimes gadījuma rašanos 1980. gadā, pēc kura uz zemes izveidosies Dieva karaļvalsts.

Hals Lindsejs padomju atomuzbrukumu paredzēja pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, bet Elizabete Klāra Propeta - 1990. gada 23. aprīlī. Propetas sekotāji lielā vairumā ASV izbūvēja privātus bunkurus, kurus piepildīja ar konservētu pārtiku un ieročiem.

Ikreiz, pienākot zīmīgam datumam pēc Jēzus Kristus dzimšanas, parādās arī virkne pastardienas solītāju. Jau gadu pirms tūkstošgades mijas, 1999. jūlijā, pēc daudzu cilvēku domām bija jānotiek pasaules galam, kā to savos abstraktajos pareģojumos esot minējis pats Nostradams.

Kad viņa pareģojums nepiepildījās, visā pasaulē tika publiskoti vēl aptuveni divdesmit senāki un ne tik seni pastardienas pareģojumi, kuriem visiem vajadzēja piepildīties 2000. gada laikā.

To dēļ traģiski notikumi norisinājās Ugandā, kur kādā tīšā ugunsgrēkā gāja bojā 778 cilvēki, kā arī fiksēta virkne ar pašnāvībām un slepkavībām, ko varētu būt ierosinājuši kādas sektas līderi pēc cerētās pestīšanas nesākšanās.

Neskaitāmo pasaules gala pareģotāju vidū bija arī tādi, kuri paredzēja visu pasaules datorsistēmu nobrukšanu, jo datori nespētu saprast "00" kā gada apzīmējumu. Tādēļ mūsdienu pasaule, kādu mēs to pazīstam, beigtu eksistēt.

Krievijā 2007. gadā Penzas apgabala Nikoļskas ciematā kāda sekta izraka alu, sagādāja pārtiku un gaidīja pasaules galu, kam pēc viņu domām bija jāpienāk nākamā gada pavasarī. Tās līderis Pjotrs Kuzņecovs gan pats palika virszemē.

Vairākus mēnešus pirms sektas noiešanas pazemē uz tās baznīcas durvīm parādījās uzraksts "piedodiet, mēs esam devuši klusēšanas zvērestu", un tad Kuzņecovs paziņoja, ka tuvojas apokalipse.

Alā no tā saucamās "Krievijas patiesās pareizticīgo baznīcas" mitinājās 29 sektanti, tostarp četri bērni. Tajā bija ierīkotas gan pazemes akas, gan virtuve, gan mūku celles. Viņi vietējām varas iestādēm nosūtīja vēstuli, apgalvojot, ka dzīvo alā no brīvas gribas. Kad milicija mēģināja tuvoties sektas miteklim, no alas gaisā tika raidīti šāvieni, un sektanti draudēja uzspridzināties, jo viņiem esot daudz sprāgstvielu, tostarp gāze un petroleja.

Sektu 2005. gadā dibināja 43 gadus vecais Pjotrs Kuzņecovs, kurš ciematā izveidojis lūgšanu namu. Pret aizturēto sektas līderi, kurš sevi dēvē par tēvu Pjotru, uzsāka kriminālizmeklēšanu. Viņam diagnosticēta šizofrēnija. Visi sektas locekļi nāk no Krievijas vai bijušās Padomju Savienības valstīm, turklāt daži no viņiem esot pārkāpuši Krievijas likumus.

Dažādas reliģiskās, kā arī zinātnieku grupas visā pasaulē uzskatīja, ka Zeme beigs eksistēt 2008. gadā, kad tiks iedarbināts Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs. Tika uzskatīts, ka tas varētu radīt melno caurumu, kas momentāni iesūktu sevī visu apkārt esošo matēriju.

Līdzīgi pareģojumi tika izteikti 2010. gada 30. martā, kad Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs sasniedza savu maksimālo enerģiju.

Laika posmā no 2018. līdz 2028. gadam: Amerikānis F. Kentons Bešors paredz, ka Jēzus atgriezīsies uz zemes vienu paaudzi pēc Izraēlas valsts dibināšanas (pieņemot, ka viena paaudze ilgst 70-80 gadus).

Laika posmā no 2020. līdz 2037. gadam: Džeina Diksone uzskata, ka pasauli piemeklēs armagedons, kad Jēzus sakaus grēcīgo trīsvienību - Antikristu, Sātanu un viltus pravieti.

2129. gadā: Islāma skolotājs Saīds Nursi savos 6000 lapaspušu biezajos Korāna komentāros paredz pasaules galu.

2240. gadā: Ortodoksālais jūdaisms pieļauj Mesijas atnākšanu 6000 gadus pēc Ādama radīšanas jeb 2240. gadā. Savukārt vēl pēc 1000 gadiem pasaule tiktu iznīcināta.

500 000 000. gadā: Džeims Kāstings uzskata, ka ap šo laiku planētas ogļskābās gāzes līmenis būs pārāk zems, lai tajā varētu atrasties dzīvība.

Vairāk nekā pēc 5 000 000 000 gadu: Saulei ieejot nākamajā fāzē un kļūstot par sarkano milzi, tā sadedzinās ja ne zemi, tad noteikti atmosfēru un visu dzīvo uz tās. Arī Saulei nemainot izmērus, tā ilgstošā periodā paliek aizvien karstāka, kā dēļ dzīve uz zemes nav iespējama mūžīgi.