Lesteras Universitāte paziņoja, ka ir konstatēta dezoksiribonukleīnskābju (DNS) atbilstība starp vairāk nekā 500 gadu veco skeletu ar kaujas ievainojumiem un līku muguru un karaļa Ričarda III māsas pēcnācēju 17.paaudzē ‒ Kanādā dzimušu namdari Maiklu Ibsenu.
"Lesteras Universitātes akadēmiskais slēdziens ir tāds, ka 2012.gada septembrī Greifraiersā ekshumētā persona neapšaubāmi ir Ričards III ‒ pēdējais Anglijas karalis no Plantagenetu dinastijas," preses konferencē paziņoja arheologs Ričards Baklijs, kura teikto pavadīja aplausi.
Baklijs sacīja, ka atbilstoši arheoloģiskai praksei karaļa mirstīgās atliekas tiks pārbedītas tuvākajā svētītajā zemē ‒ Lesteras katedrālē.
Šis atradums ir izraisījis milzu sajūsmu vēsturnieku vidū, jo ar to beidzot ir iegūti stingri pierādījumi par monarhu, kurš pēc savas nāves Bosvērtas kaujā 1485.gadā ir ieguvis bēdīgu slavu.
Ričarda III līķis pēc nāves kails un asiņains tika vadāts pa pilsētas ielām, bet pēc tam to apraka neiezīmētā kapā Greifraiersas abatijā Lesteras pilsētā.
Zinātnieki pastāstīja, ka atrastajā skeletā bijuši 10 ievainojumi ‒ astoņi galvaskausā un divi pārējā ķermenī, kas radušies ap nāves laiku.
Pēc Ričarda III nāves par karali tika kronēts Henrijs VII, kurš aizsāka Tjudoru dinastiju. Tjudoru dinastijas monarhi ar Viljama Šekspīra un citu dramaturgu palīdzību veiksmīgi radīja Ričarda III kā brutāla kupraina ļaundara tēlu, kuru nekas neesot atturējis viņa tieksmē pie varas.
Vēsturnieki cer, ka Ričarda III mirstīgo atlieku atrašana ļaus kliedēt dažus no mītiem par šo cilvēku un izvērtēt viņa sasniegumus divus gadus ilgās valdīšanas laikā, tostarp drošības naudas ieviešanu un juridiskās palīdzības sistēmas izveidošanu.
Ir dažādi viedokļi par to, kur Ričardu III vajadzētu pārbedīt. Ir izteikti aicinājumi viņu pārbedīt Jorkas pilsētā, jo viņš pārstāvēja Plantagenetu atzaru ‒ Jorku dinastiju.