Sirmais meža ozols
Kad bijām mazi, šķiet, katrs no mums ir izlodājis visas piemājas ābeles un veidojis "štābiņu" kokā, bet pieaugot, nezin kāpēc vēlme kāpt kokos zūd pat pašiem dauzonīgākajiem puikām. Doma par uzkāpšanu un dzīvošanu kokā atgriežas brīdī, kad liekas, ka viss jau ir redzēts un izmēģināts. Taču vēlmei uzkāpt un padzīvot kokā var būt arī cita motivācija - attīstīt komunikācijas prasmes, pārbaudīt sevi un apgūt alpīnisma pamatiemaņas.

Pirms diviem gadiem 15 dažādi motivēti cilvēki devās uz Bērzauni, lai 17 stundas dzīvotu kokā apmēram 11 metru augstumā. Pirms ekspedīcijas notika rūpīga koka izvēle, pamatojoties uz to, cik koks ir dzīvs un stiprs, un uz tā zaru diametru.

Koka mājas iekārtošanu visi tās iedzīvotāji veica kopā. Ekspedīciju vadītāji, cilvēki ar alpīnisma iemaņām, pārējiem ierādīja, kā siet mezglus, lai no lazdu un kārklu zariem taptu dzīvošanas platformas, no virvēm tika veidoti "gaiteņi" un margas, kur pieturēties. Vienā no izveidotajām platformām tika izveidota virtuve, kurā tika novietots prīmuss, uz kura vēlāk tika pagatavot auzu putra. Kā pēdējās tika veidotas guļvietas, kokos iesienot šūpuļtīklus. Lai koka iedzīvotāji no tā nenokristu, katrs bija iesiets drošības atsaitē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!