Biju domājusi, ka tas būs pavisam vienkārši - iebraukšu jebkurā viesu namā, "paņemšu" istabu un lieta darīta. Bet, izrādās, ka viesnīcas Lielā kanjona ziemeļu pusē ir visai reta parādība. Ir kļuvis pavisam tumšs, kad ieraugu ceļmalā spīdam mājīgas viesnīcas logus. Piestāju un ieeju foajē. Jā, divas brīvas istabas vēl esot, man paziņo drukns tēvainis. Man ir tikai viens jautājums. Cik? 165 dolāri. Lai arī gaisa temperatūra šonakt solās būt tuvu nullei, pēkšņi doma par gulēšanu teltī vēl vienu nakti, vairs nešķiet tik nepatīkama. Uzzinājis manu ieceri, dūšīgais vīrs paziņo, ka man esot divas iespējas - aizbraukt piecus kilometrus līdz tuvākajam skatu punktam un vienkārši uzcelt telti mežā (kas nemaksā neko) vai palikt kempingā pāris kilometrus tālāk, kas maksāšot padsmit dolārus.
"Nemaksā neko" izklausās labi, tāpēc sākumā pa bedrainu ceļu kratos uz skatu torni. Biju iedomājusies, ka tur atradīšu vēl pāris trakos, kas taupības nolūkos būs iekārtojuši pie skatu torņa nelielu telšu pilsētiņu. Nonākusi tur, izkāpju no mašīnas un ieklausos klusumā. Kopumā esmu diezgan drosmīga, bet šeit, nakts vidū, tumsā man nudien negribas vienai stutēt augšā telti un tad nakts vidū atgaiņāties no lāčiem. Braukšu uz kempingu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!