Taču vai zinām, kuras sadzīves elektroierīces maldīgi tiek uzskatītas par enerģijas šķērdētājām, bet kuras patiešām daudz patērē?
Mīts: gludeklis ir viena no elektroierīcēm, kas patērē visvairāk elektroenerģijas
Tas ir novecojis uzskats. Patiesībā, lai arī moderno gludekļu jauda ir šķietami liela, tajos iebūvētā automātika nodrošina, ka gludeklis nepatērē elektroenerģiju visu laiku, kad jūs to lietojat. Tas izslēdzas, tiklīdz ir sakarsis līdz noteiktai temperatūrai, un ieslēdzas, kad atkal nepieciešams. Ja atstāts ieslēgts, bet netiek lietots, gludeklis pats izslēdzas, tā taupot elektrību.
Jāņem arī vērā, ka mājās veļu neviens negludina stundām ilgi katru dienu. Lai arī Latvijā nav precīzu datu, cik ilgu laiku cilvēki pavada, gludinot veļu, ārzemju pieredze rāda, ka veļas gludināšanā pavadītais laiks un līdz ar to - patērētā elektroenerģija mājsaimniecībās samazinās: aizvien vairāk tiek lietots apģērbs, kas nav jāgludina, daudzi lieto veļas žāvētājus, pēc kuriem gludināšana ir minimāla.
Nevajag baidīties gludināt, izmantojot tvaiku, - tā ir daudz efektīvāk. Lietderīgi ir mainīt gludekļa temperatūras uzstādījumus atbilstoši audumam un izmantot speciālās uzlikas, piemēram, svārkiem un biksēm, samtam un kapronam.
Mīts: taupības dēļ labāk vārīt ūdeni uz plīts, nevis elektriskajā kannā
Bieži cilvēki neaizdomājas, kāpēc elektroierīcēm nepieciešama tik liela jauda. Patiesībā tā paredzēta, lai ierīci darbinātu iespējami īsu laiku. Termoregulatori izslēdz vārāmo krūzi tieši tajā brīdī, kad ūdens uzvārījies, tā nepieļaujot lieku elektrības patēriņu. Lai noskaidrotu reālo patēriņu, jauda jāreizina ar laiku, kad reāli darbojas sildierīce. Piemēram, ja ūdens vārāmās krūzes jauda ir 2 kW, bet maksimālais vārīšanās ilgums 5 minūtes, tā ūdens uzvārīšanai patērē 0,2 kWh jeb 2 santīmus. Tā kā mājās neviens parasti nedzer karstu tēju ik pa pusstundai, kopējais patēriņš nav liels. Lai īsinātu uzvārīšanās laiku un tātad lieki netērētu elektroenerģiju, ieteicams kannā liet un karsēt tikai tādu ūdens daudzumu, kādu iecerēts izlietot.
Mīts: elektriskā plīts patērē ļoti daudz enerģijas, tāpēc izdevīgāka ir gāzes plīts
Šāds apgalvojums ir patiess tikai attiecībā uz plītīm ar metāliskām sildvirsmām. Elektriskā plīts ar stikla keramikas virsmu patērē līdz 30% mazāk elektroenerģijas, bet indukcijas tipa plīts - pat līdz 50% mazāk elektroenerģijas nekā plītis ar metāla sildvirsmām.
Vērtējot plīts jaudu, jāņem vērā: modernas elektriskās plītis aprīkotas ar automātiku, kas atslēdz elektrības padevi, kad sildelements sasniedzis nepieciešamo temperatūru, un pieslēdz, kad atkal nepieciešams.
Lietojot elektriskās plītis, svarīgi izvēlēties atbilstošu temperatūras režīmu - maksimālo jaudu slēgt, līdz ūdens uzvārās, tad uzstādīt zemāko, kas nodrošina vārīšanos. Lietderīgi izmantot katlus ar biezu pamatni, tie pēc sasilšanas darbojas kā siltumu akumulējošs elements, kā arī vākus, kas saglabā nepieciešamo temperatūru. Lieku enerģijas patēriņu rada arī liela neatbilstība starp katla un sildelementa izmēru, ja katls ir mazāks par sildvirsmu.
Mīts: caurplūdes ūdens sildītājs ir neefektīvāks par tilpuma sildītāju
Patiesībā ir otrādi, jo caurplūdes sildītājam nav siltuma zudumu. Tas patērē enerģiju tikai brīdī, kad cauri plūst un tiek uzsildīts aukstais ūdens. Tilpuma ūdenssildītāji noteiktu enerģijas daudzumu patērē, lai uzturētu uzstādīto temperatūru. Ja uzstādīta maksimāli augstākā temperatūra, patēriņš lielāks. Ja uzstādīti aptuveni 55-59 grādi, 80-100 litru tilpuma sildītājs temperatūras uzturēšanai patērēs 30 kWh mēnesī. Ja sildītājam uzstādīta augstāka temperatūra, ūdens neizmantojas mazāk, jo ir lielāki siltuma zudumi caur boilera sienām.
Mīts: lai mazgātos vannā, jāizlieto mazāk ūdens, nekā vajadzīgs dušai
Pat nemainot mazgāšanas iemaņas (netecināt ūdeni visu laiku) un jaucējkrānu, ūdens patēriņš dušā nesasniedz vairāk par 1/3 no daudzuma, kas nepieciešams vannai. Vannā ūdens patētiņš ir 150-160 l vienā reizē. Dušā iespējams ūdens patēriņu būtiski samazināt, uzstādot modernu jaucējkrānu ar termostatu, kā arī mainot mazgāšanās ieradumus - piemēram, ziepēšanās laikā netecinot ūdeni.
Mīts: nav jēgas iegādāties ekonomiskās spuldzes, jo tās sevi neatpelna
Spuldzes, ko lieto vidēji 3 stundas diennaktī, atpelnās gada laikā. Daudzi uzskata, ka ietaupīt var, ja gaismu vienmēr izslēdz, pat uz mirkli izejot no telpas. Patiesībā izslēgšanai uz īsu laiku nav jēgas, jo klasiskās kvēlspuldzes tā strāvas lēciena dēļ ātrāk pārdeg, savukārt, lietojot ekonomiskās, ietaupījums ir niecīgs. Ja parēķina, ka ekonomiskā spuldze, kas aizvieto 100 W kvēlspuldzi, stundas laikā patērē 0,02 kWh enerģijas, kas maksā 2 desmitdaļas santīma, labi redzams, cik niecīgs būs patēriņš 2 minūtēs.
Arī uzskats, ka energoefektīvās spuldzes dod mazāk gaismas, ir mīts. Kompaktajām spuldzēm un gaismas diožu spuldzēm (LED) ir iespējamas dažādas gaismas krāsa. Ja lietotājs pieradis pie dzeltenīgās, nopērkot spuldzi ar baltu vai zilganāku gaismu, liekas, ka gaismas ir mazāk. Taču tas ir vizuāls efekts. Visas spuldzes salīdzina pēc gaismas plūsmas, tā īpašā tabulā atzīmēta uz iepakojuma.
Maldīgs ir priekšstats, ka visas ekonomiskās spuldzes ir ar lēnāku ieslēgšanas ātrumu - jaunie modeļi ir ar ātrāku ieslēgšanas laiku, kas arī atzīmēts uz iepakojuma.
Tāpat cilvēki domā, ka ekonomiskās spuldzes apgrūtinošas redzei, jo novērota mirgošana. Taču mirgošana bija raksturīga vecā tipa luminiscences spuldzēm, kompaktajās luminiscences spuldzēs šis trūkums ir novērsts.
Maldīgi domāt, ka ekonomiskās spuldzes nevar uzmantot, ja ir gaismas regulators. Ir modeļi, ko var izmantot. Ir arī speciālas spuldzes, kas aprīkotas ar krēslas sensoru.
Mīts: veļu var izmazgāt tīru tikai augstā temperatūrā
Taču modernajās veļas mašīnās augsta optimālā mazgāšana temperatūra ir 30-60 grādi. Veļa būs tīrāka un enerģijas tērēsies mazāk tad, ja tiks izvēlēta atbilstošā mazgāšanas programma un ierīces tilpnei atbilstošs veļas apjoms.
Tie ir tikai daži no mītiem, kas saistās ar sadzīves elektroierīcēm un to enerģijas patēriņu. Pārvērtējot savus uzskatus un mainot ieradumus, var sasniegt ievērojamu enerģijas ekonomiju.