gulta guļamistaba spogulis
Foto: stock.xchng
Cilvēki man bieži saka - tu jau laikam esi dikti bagāta, ja vari atļauties tik daudz ceļot. Protams, ceļošanai ir nepieciešami līdzekļi, tomēr mūsdienās ir daudzas iespējas, kā ceļot ar pavisam nelielu budžetu. Un vienlaikus – redzēt un pieredzēt vairāk.

Ja raugāmies uz galvenajiem ceļošanas izdevumiem, tad es tos parasti iedalu četrās grupās: ceļa izdevumi, ieejas biļetes, ēšanas tēriņi un nakšņošanas izdevumi. Koučsērfings jeb latviski tulkojot, dīvānsērfošana, ir veids kā reducēt tieši pēdējos (un bieži vien arī priekšpēdējos) izdevumus.

Pirms aprakstu šo "zvēru" sīkāk, iekārdināšu ar dažiem faktiem. Pagājušajā rudenī, ceļojot pa Amerikas savienotajām valstīm, pateicoties koučsērfingam, mani nakšņošanas izdevumi 46 dienu laikā bija 41 ASV dolārs. Nav slikti, vai ne?

Mans pirmais hosts (esmu latviskojusi šo terminu kā "namatēvs" vai "namamāte") bija Džims, kurš dzīvoja netālu no Losandželosas. Pie viņa es paliku 3 dienas. Pirmajā viņš mani izvizināja ar kajaku  pa okeānu, kur redzējām jūras lauvas dažu metru attālumā. Nākamajā dienā mēs devāmies izbraucienā ar velosipēdiem pa netālo Santa Barbaras pilsētiņu, vēl pēc dienas - kāpām kalnos un apmeklējām ūdenskritumu. Viss iepriekš minētais - par baltu velti!

Cits vīrs, arī Džims vārdā, Maiami mani uzaicināja uz amerikāņu futbola spēli, mūzikas studentu koncertu un picu vakaru. Kāda cita puiša ekskluzīvajā dzīvoklī Maiami pašā centrā, debesskrāpja 34. stāvā, pirmās trīs dienas mitinājos viena, jo namatēvs bija devies uz Ņujorku, man atstādams dzīvokļa atslēgas. Bulgāru pāris Ņujorkā palūdza man palikt nedēļu ilgāk viņu dzīvoklī un pieskatīt kaķi, jo paši devās atvaļinājumā. Čikāgas namamāte mani aizveda uz brīnišķīgu stāstu vakaru nelielā pilsētas krodziņā. Tikko Barselonā dzīvoju jumta terasē blakus vienam no Gaudi mākslas darbiem pie kāda lieliska vīra, kas man Santjago ceļa veiksmīgai noiešanai aizdeva nūjas, mugursomu, lietusmēteli un kartes. Es varētu turpināt un turpināt. Iespējams, kādam tas izklausās pēc (ne)zinātniskās fantastiskas un jūs nepamet aizdomu pilnas domas par to, ka par brīvu ir tikai siers peļu slazdā. Bet, tā ir balta patiesība - viss iepriekš aprakstītais man nav izmaksājis nevienu santīmu.

Tātad, ceru, ka tagad esat gatavi veltīt turpmākās 10 minūtes, lai uzzinātu, kas ir koučsērfings.

Internetā eksistē vairākas vietnes, kas darbojas ar līdzīgu domu, bet tā kā pati izmantoju Couchsurfing.org , tad sīkāk pastāstīšu tieši par to. Koučsērfinga galvenā ideja ir radīt iespēju cilvēkiem, kas ceļo, palikt pie kāda cita mājās, tādējādi daloties kultūras, tradīciju, ceļošanas un citās pieredzēs.

Sākumā katram ir jāizveido profils. Līdzīgi kā Draugiem.lv vai Facebook.com. Ir jāpastāsta par sevi - kādas filmas, grāmatas, mūzika patīk, kādi cilvēki šķiet interesanti, ar ko pats aizraujies, kur esi ceļojis, kurp vēlies doties un tamlīdzīgi. Jānorāda savs vecums, profesija, valodu prasmes, jāpievieno fotogrāfijas. Var savu profilu aizpildīt daļēji, bet jārēķinās - jo detalizētāks (nepārspīlējot, protams) būs jūsu profils, jo cilvēki jums vairāk uzticēsies un arī būs vieglāk atrast līdzīgi domājošus cilvēkus.

Kad profils ir gatavs, pamatā var nodarboties ar divām lietām - uzņemt pie sevis mājās viesus vai pats doties ciemos. Obligāti nav jādara ne viens, ne otrs. Var tikai uzņemt, var tikai ceļot. Un, ja esat pie kāda viesojies, jums nav pienākums šo cilvēku uzņemt pie sevis. Ja nevarat šobrīd ceļot, kā arī apstākļi neļauj uzņemt viesus, varat piedāvāt parādīt ceļotājiem savu pilsētu, iedzert kopīgi kafiju un parunāties, vai noorganizēt kādu pasākumu. Savas iespējas ir jāatzīmē profilā. Īpaši, ja varat atļauties uzņemt cilvēkus pie sevis, jāapraksta, ko vari viesiem piedāvāt - vai tā ir atsevišķa istaba, vai matracis tavā istabā vai grīdas pleķītis virtuvē. Un tad jau katra viesa ziņā būs izlemt, vai viņš vēlas palikt šādā vietā. Ir labi minēt, vai vari nodrošināt tādas "ekstras" kā dvieli, gultasveļu, segas. Noderīgi ir norādīt savas vietas aptuveno ģeogrāfisko atrašanos, lai atbraucējs var saprast, vai tas saskan ar viņa ceļojuma plāniem. Kad profils ir gatavs - gaidiet pirmos dīvānpieprasījumus (couch request). Kas vēl - jums nav pienākums nevienu uzņemt. Ja jums atsūta pieprasījumu cilvēks, kura profils jums nešķiet uzticams vai vienkārši nepatīk - jūs varat mierīgi atteikt. Un jūs paši arī varat uzaicināt pie sevis ceļotājus, kas plāno braukt uz jūsu pilsētu.

Tagad uz mirkli pievērsīsimies otrai iespējai - jūs esat izveidojis glītu profilu un pats gribat ceļot. Lapas meklēšanas sistēmā jums jāieraksta vieta, uz kuru plānojat doties - un jums sistēma uzreiz atlasīs visus namatēvus un namamātes, kas ir gatavi šai vietā uzņemt viesus. Mazāk populārās vietās tie būs daži cilvēki, bet lielajās pilsētās - vairāk kā 10 000. Protams, nav reāli iepazīties ar visiem šie profiliem, lai atrastu sev piemērotāko, tāpēc var izmantot dažādus atlases kritērijus. Piemēram, jūs atzīmējat, ka vēlaties palikt pie sievietēm, vecumā no 50 līdz 60 gadiem, kuru profilam ir pievienotas bildes. Ir iespējami dažādi atlases kritēriji, bet visu vienā rakstā neizstāstīsi.

Kad esat atraduši profilus, kas jums šķiet atbilstoši, jūs viņiem nosūtat pieprasījumus. Savā pieprasījumā jūs īsi iepazīstiniet ar sevi, pastāstiet kad un uz cik ilgu laiku plānojat ierasties, kā arī miniet, kāpēc vēlaties satikt tieši šo cilvēku. Un tad - jūsu pieprasījums tiks vai nu noraidīts, vai akceptēts. Ja cilvēks piekritīs jūs uzņemt, notiks apmaiņa vēl ar pāris vēstulēm, kurās jūs uzzināsiet sava namatēva vai namamātes dzīvesvietas adresi un citu kontaktinformāciju. Vai arī jūs vienkārši sarunāsiet satikties kādā publiskā vietā. Es parasti nosūtu vismaz pāris pieprasījumus, jo diezgan bieži gadās, ka kāds cilvēks neatbild vai arī atbild par vēlu. Ir noderīgi arī atgādināt par savu ierašanos pāris dienas iepriekš, īpaši, ja esat vienojušies par palikšanas iespējām pirms krietna laika. Optimālākais laiks, kad sūtīt pieprasījumu ir 1 - 2 nedēļas iepriekš. Bet es esmu sūtījusi arī mēnesi iepriekš un esmu sūtījusi tās pašas dienas rītā - viss atkarīgs no valsts un situācijas.

Otra iespēja, ja vēlaties kurp doties, ir radīt, tā saucamo, atvērto pieprasījumu (open couch request). Jūs uz tāda kā virtuāla ziņojumu dēļa uzrakstiet, kas esat un kad plānojat ierasties. Attiecīgajā vietā dzīvojošie redzēs šo jūsu sludinājumu un varēs jūs uzaicināt, ja vēlēsies. Šeit jāatceras, ka liela nozīme ir vietu un kultūru atšķirībām. Neceriet, ka saņemsiet ielūgumu palikt pie kāda Ņujorkā. Man vajadzēja aizsūtīt aptuveni 30 pieprasījumus, lai atrastu divus cilvēkus, pie kā palikt. Savukārt, piemēram, Indonēzijā, uz šo atklāto pieprasījumu var dienas laikā saņemt vairāk kā 5 uzaicinājumus.

Un tagad jautājumi, kas vienmēr rodas cilvēkiem, izdzirdot pirmo reizi par koučsērfingu. Vai tev nav bail laist pilnīgi svešus cilvēkus savā mājā? Nebaidies, ka tevi apzags? Tev nekad nav gadījusies slikta pieredze, paliekot pie nepazīstamiem cilvēkiem? Nē. Nē. Un nē.

Nepilna gada laikā (tik ilgi es aktīvi izmantoju koučsērfingu) esmu palikusi pie cilvēkiem ASV, Kaboverdē, Austrijā, Austrālijā, Indonēzijā, Malaizijā, Singapūrā, Spānijā. Pie sevis esam uzņēmuši francūžus, ukraiņus, lietuviešus, amerikāņus, krievu, ķīnieti, pakistānieti. Fantastiska pieredze!

Protams, ir svarīgi izvērtēt cilvēku profilus un tad pieņemt lēmumu. Profilā ir 3 galvenie drošības elementi: pirmais - citu cilvēku atsauksmes (pozitīvas, neitrālas vai negatīvas), kas parasti ir vislabākais un drošākais avots par šo personu. Otrais: par nelielu samaksu var caur koučsērfinga organizāciju verificēt savu identitāti un mājas adresi. Trešais: citi cilvēki var balsot (vouch), ja uzskata kādu par īpaši uzticamu personu. Un, balsot var cilvēks, kurš pats ir saņēmis vismaz trīs balsis.

Protams, lai nepaceltu ekspektāciju latiņu debesīs, piebildīšu, ka ne jau katrs namatēvs vai namamāte piedāvā tādas izklaides kā ievadā minētie. Bieži vien tā ir neliela gulta vai matracītis uz grīdas. Ir mājas kā pilis un ir būdiņas kā kūtis. Ir cilvēki, ar kuriem tu pēc minūtes jūties kā visu dzīvi bijis pazīstams, ir cilvēki, ar kuriem nevari atrast kopīgu valodu pat vairākās dienās. Vienu dienu tu paliec pie sušķa, nākamo pie pedanta. Koučsērfings ir sava veida laimes spēle.

Es šajā spēlē esmu pārsvarā vinnējusi. Jo līdztekus patīkamajam ietaupīšanas faktam, tu patiesībā saņem daudz vērtīgākus ieguvumus - iepazīsti vietējo cilvēku dzīvi, sadzīvi, ēdienus, iegūsti jaunus draugus visās pasaules malās un dzirdi neticamus stāstus, saņem vietējo padomus - ko apskatīt, kur labāk iet paēst, no kā jāuzmanās utt.

Un, protams, ir svarīgi nekad neaizmirst, ka jums jāuzvedas kā ciemiņam. Ir jauki, ja varat atstāt nelielu pateicības dāvaniņu, es parasti cenšos aizvest kādu Laimas šokolādi ar Rīgas simboliku. Vienmēr jāpatur prātā, ka jūs neatrodieties bezmaksas viesnīcā, bet gan svešu cilvēku mājās, kas jūs uzņem aiz labas sirds. Ka jābūt pateicīgiem par mazo matracīti uz grīdas. Un, ja tiek piedāvāts vēl kaut kas - tā jau ir papildus dāvana. Lai veicas!

P.s. Šis raksts tapis koučsērfojot pie brīnišķīgas meitenes Spānijas pilsētā Burgos :).

Vairāk par Zanes Eniņas pieredzēto koučsērfingā, var lasīt blogā kamzolis.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!