15 neparasti stāsti un fakti par mātēm  (43)

Mammas ir dažādas - vienas pašas ir kā bērni, citām teju viss mūžs aiz muguras, dažas to pavadījušas, auklējot bērnu armijas, bet citām piedzimuši citplanētieši. Pasaules vēsturē netrūkst arī mammu-slepkavu, bet daži cilvēkbērni par savām mātēm sauc suņus, pērtiķus un citas dzīvās radības.

Mātes dienā, kādu mēs to zinām nepilnu simtgadi, katrs īpaši atceramies savu māmuliņu. Tradīcija dāvināt mammām puķes un saldumus speciālā dienā bijusi arī Senajā Grieķijā un Ēģiptē, taču tolaik svētku galvenais uzdevums bija godināt kādu dievību. Sociāli atbildīgā un komercializētā svētku forma nāk no ASV, nevienam civilizētās pasaules bērnam Mātes dienā neļaujot izbēgt no puķu un dāvanu iepirkšanas un izēšanās organizēšanas.

Pasaulē lielākais dokumentāli fiksētais bērnu skaits vienai sievietei ir 69 - Krievijā, Šujas pilsētas tuvumā 18. gadsimtā dzīvojošā zemnieka Fjodora Vasiļeva pirmā sieva dzemdējusi 27 reizes.

Neizprotamā kārtā viņai ne reizi nav piedzimis viens atsevišķs mazulis, bet katru reizi pasaulē nākuši vairāki. Ģimenē 16 reizes sagaidīti dvīņi, septiņas reizes - trīnīši, kā arī četras reizes - četrīši. Divi no zīdaiņiem gan dzemdībās gājuši bojā.

Pastāv dažādi dati, kas šo statistiski neticamo stāstu tomēr apstiprina. Ziņu par ražīgo ģimeni Maskavai savulaik nodevis Nikoļskas klosteris, kurā pieņemtas visas dzemdības.

Pēc pirmās sievas nāves auglīgais tēvs nav ļāvies vientulībai, bet apņēmis otru sievu, kas viņam devusi vairs tikai 18 bērnus. Arī šoreiz viņi pasaulē pieteikušies pa vairākiem uzreiz - sešas reizes piedzimuši dvīņi, bet divas - trīnīši.

Pavisam kopā Vasiļevs bijis tēvs 87 bērniem, no kuriem 84 nodzīvojuši ilgāk par viņu.

Ja Vasiļeva pirmās sievas uzstādīto Ginesa Pasaules rekordu iespējams pārspēt, pie tā strādājot no ļoti agra vecuma, kāds cits ne tik sen uzstādīts rekords varētu būt pa spēkam krietni vairāk potenciālo māmiņu.

Džeina Blīkleja var lepoties ar visīsāko Ginesa Pasaules rekordu grāmatā reģistrēto intervālu starp divām dzemdībām - 1999. gada 3. septembrī viņai piedzima Džozefs Roberts, bet jau 2000. gada 30. martā pasaulē nāca meitenīte Annija Džesika Džoisa. Abu jaunpiedzimušo dzimšanas dienu starpā ir vien 208 dienas jeb aptuveni 6,8 mēneši.

Šā gada februārī arī Sadenas un Paula Budenu ģimenē Lielbritānijā fiksēta meitenītes piedzimšana, kas nākusi pasaulē tieši 208 dienas pēc brālīša. Ģimene ilgstoši centusies tikt pie bērniņa, līdz pieteicies Ronijs, taču pāris nedēļas pēc dzemdībām vecāki konstatējuši, ka drīz gaidāms vēl viens. Tas bijis ārkārtīgs pārsteigums abiem vecākiem, raksta The Daily Mail.

Šīs ģimenes vārds gan Ginesa rekordu grāmatā netikšot ierakstīts, jo, lai to izdarītu, bijis jāpārspēj, ne jāatkārto iepriekšējais rekords.

Iespēja izbaudīt ilgu mūžu ir pārmantojama. Ginesa Pasaules rekordu grāmatā ir ziņas par kādu mammu, kura savu ilgmūžības gēnu nodevusi arī meitai.

Mērija Romero Zielke Kota (attēlā), kura dzīvoja ASV no 1870. gada līdz 1982. gadam, kopumā nodzīvoja 112 gadus un 17 dienas.

Viņas meita Rozabella Zielke Fenstermeikere, kura piedzima 1893. gadā, no mātes daudz neatpalika, mūžībā aizejot 2005. gadā jeb nepilnu mēnesi pirms savas 112 dzimšanas dienas.

Dovna Brūka 1997. gada 20. augustā kļuva par vecāko māmiņu, kura dzemdējusi dabiskā ceļā ieņemtu bērnu. Viņas dēls nāca pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, kad Brūkai bija jau 59 gadi. Kā viņa vēlāk atzina, zēns bijis negaidīts, bet patīkams pārsteigums.

Vecākā dzemdētāja pasaulē ir 66 gadus veca - Ginesa Pasaules rekordu grāmatā ierakstīta 66 gadu un 358 dienu vecumā dzemdējusī Marija del Karmena Bousada Lara, kurai 2006. gada 29. decembrī piedzima dvīņi (attēlā).

Viņa bija izmantojusi mākslīgās apaugļošanas palīdzību ASV pēc tam, kad viņas dzimtajā Spānijā šī procedūra tika aizliegta pārāk lielā sievietes vecuma dēļ. Tiesa, arī ASV ārsti operāciju atļāva, jo Lara sievišķīgi meloja par savu vecumu, stāstot, ka viņai ir tikai 55 gadi. Pēc nedaudz vairāk kā diviem gadiem viņa gan mira no vēža, atstādama mazuļus savu radinieku aprūpē.

Savukārt Džeisilīna Dalenberga 56 gadu vecumā kļuva par vecāko surogātmāti pati saviem mazbērniem. Viņas meita Kima Koseno ilgi nespēja palikt stāvoklī, tāpēc viņas mamma pati pieteikusies kļūt par iznēsātāju meitas trīnīšiem - trim meitenītēm. Mazulītes piedzima 2008. gada 11. oktobrī.

Pasaulē jaunākā zināmā māte ir 1933. gadā dzimusī peruāniete Līna Medina, kura piecu gadu, septiņu mēnešu un 17 dienu vecumā ar ķeizargrieziena palīdzību laida pasaulē veselīgu zēnu Džerardo (attēlā).

Līna joprojām dzīvo Peru galvaspilsētā Limā, taču līdz pat šim brīdim nav atklājusi, kurš ir bērna tēvs. Tiek pieļauts, ka viņa to nemaz nezina. Sākotnēji ar aizdomām par mazās meitenes izvarošanu tika aizturēts viņas tēvs, taču pierādījumu trūkuma dēļ viņš vēlāk atbrīvots.

Džerardo līdz desmit gadu vecumam uzskatījis, ka Līna ir viņa māsa un tikai vēlāk uzzinājis patiesību. Džerardo mūžībā aizgāja 1979. gadā 40 gadu vecumā.

Līdzīgs gadījums 1934. gada 19. augustā noticis arī Krievijā. Tur sešus gadus vecajai Elizabetei Griščenko piedzima nedzīva meitenīte. Vēlāk ārsti atzina, ka jaundzimušo būtu bijis viegli izglābt, ja vien dzemdības būtu pieņēmusi profesionālāka vecmāte.

Bērna tēvs izrādījās meitenītes 69 gadus vecais vecaistēvs. Pēc notikušā ģimene, ņemot līdzi arī vectēvu, no Rietumkrievijas pārcēlās uz Vladivostoku.

Pasaulē pavisam ir fiksēti tikai pieci gadījumi, kad kādai mammai atkārtotu dvīņu gadījumā tie piedzimst tajā pašā datumā, kad iepriekš dzimušie dvīņi.

Pirmā sieviete, kuras četri bērni (divi dvīņu pāri) dzimuši vienā datumā, bijusi amerikāniete Laura Šelleja. Viņai 1990. gada 25. martā piedzima Melisa Nikola un Marks Frederiks Džulians, bet trīspadsmit gadus vēlāk - 2003. gadā - tajā pašā datumā pasaulē nāca Kaila Meja un Džonatans Prais Mūrs.

Otrā ir amerikāniete Karolīne Kargādo, kurai 1996. gada 30. maijā piedzima Kalija Meja un Kelaija Marija, bet 2003. gadā - Mikaela Annija un Malaija Abigaila.

Pēdējā mamma, kura dzemdējusi divreiz vienā datumā, ir Treisija Bagebana no Lielbritānijas. Viņas pirmie identiskie dvīņi Armani Džafars un Djēgo Muhameds piedzimuši 2008. gada 27. februārī, bet otrie (arī identiskie dvīņi) - 2011. gadā.

Pirms dažiem gadiem Taivānā Pingtungas pilsētas vadība nolēma sarīkot īstu māmiņdienas Ginesa Pasaules rekordu disciplīnā, kāda līdz tam vēl nebija izpildīta.

Pilsētas parkā sanāca 3 724 mammas ar saviem bērniem un uzstādīja pasaules rekordu vienlaicīgā kāju mazgāšanā. Noteikumi paredzēja, ka rekorda sasniegšanai bērni mazgā savu māmmu kājas.

Transpersonai, kura maina dzimumu un jau ir oficiāli atzīta par vīrieti, ir iespēja dzemdēt, ja personai joprojām ir saglabātas olnīcas un dzemde.

Pirmais tētis, kurš pats dzemdējis bērnu, ir Mets Raiss, kuram 1999. gada oktobrī piedzima dēls Bleiks.

Tiesa, viņa statuss dažādu medicīnisku un juridisku neskaidrību dēļ tiek apstrīdēts, tāpēc biežāk par pirmo dzemdētāju-vīrieti tiek uzskatīts Tomass Bītijs (attēlā centrā), kurš pirmo bērnu pasaulē laida 2008. gadā un patlaban ir dzemdējis jau trīs bērnus, kuri visi ieņemti mākslīgās apaugļošanas ceļā, jo viņa nu jau bijusī sieva (attēlā pa labi) bija neauglīga.

Savukārt 2011. gadā kanādietis Ričards Guzo kļuva par pirmo vīrieti, kurš dzemdējis dvīņus.

Itāliete Džovanna Poda ilgus gadus stāstīja saviem paziņām un draugiem briesmu stāstus, kuros viņu regulāri nolaupa citplanētieši, veic dažādus eksperimentus, paņem audu paraugus, izdzēš sievietes atmiņu un atved atpakaļ. Protams, kā jau visi kārtīgi draugi, arī Podas tuvie cilvēki viņu uzskatīja par jukušu, taču pārāk to neizrādīja.

Taču reiz pēc kārtējās nolaupīšanas viņa devās pie ārsta, kurš bez zilumiem, rētām un dīvainiem spīguļojošiem laukumiem uz viņas ādas esot atklājis, ka itāliete ir stāvoklī. Meitenei jau drīz vien sākās komplikācijas un dzīvības glābšanas dēļ tika veikta operācija, no dzemdes izņemot kādu necilvēcīgu būtni (video).

Ne visiem bērniem laimējies uzaugt savas mātes aprūpē. Vēsturē un teiksmās ir vairāki gadījumi, kuros leģendārus karavadoņus, spēkavīrus un politiķus uzaudzinājuši vilki, lāči un citi zvēri. Piemērs ir arī mūsu pašu Lāčplēsis vai Romas dibinātāji Romuls un Rems, kā arī pasaku varonis Mauglis.

Diemžēl reālajā pasaulē šiem bērniem parasti nav pat visniecīgākās sociālās prasmes, un tikai ļoti retos gadījumos dabā uzaugušus bērnus ir iespējams civilizēt jeb iemācīt cilvēku uzvedības normas.

Lai gan lielākā daļa dzīvnieku uzaudzināto bērnu izrādījušies meļi vai neeksistējoši izdomājumi, daži piemēri šādu gadījumu esamību tomēr apliecina.

Viens no tādiem ir 1982. gadā Ugandas džungļos atrastais Roberts. Trīs gadus vecais zēns visticamāk savus vecākus zaudēja pilsoņu kara laikā un turpmākos gadus pavadīja džungļos, kur viņu kā savējo pieņēmusi kāda pērtiķu saime. Sešu gadu vecumā viņu uzgājuši karavīri, taču turpmākais zēna liktenis nav zināms.

Divus gadus vēlāk Sjerraleonē tikusi uzieta septiņus gadus veca meitene, kas arī dzīvojusi kopā ar pērtiķiem. Viņa nav pratusi staigāt stāvus, kā arī ēšanai neizmantoja rokas. Meitene izdeva skaņas, kas līdzinājās pērtiķu saucieniem, noraidīja jebkādus mēģinājumus viņu civilizēt un lielu daļu laika pavadīja raudot, kas savvaļas bērnu vidū esot ļoti netipiski.

Līdzīgi gadījumi pieredzēti ne tikai silto zemju džungļos, bet arī tuvāk mūsu platuma grādiem - Ukrainā un Krievijā. 1998. gadā Piemaskavā tika uziets kāds Ivans Mišuhovs, kurš savus pēdējos pāris gadus bija pavadījis kopā ar klejojošiem suņiem un bija acīmredzams to līderis.

Līdzīgs gadījums atklāts 1999. gadā Ukrainā, kad sociālie darbinieki kādā pamestā mājā atrada Eģiku, kurš dzīvoja kopā ar suņu baru.

Vēl 2007. gadā Kalugas reģionā Krievijas vidienē tika uziets pusaugu zēns (attēlā), kurš nezināmu laika intervālu bija pavadījis kopā ar vilkiem, kā arī izturējies kā viens no viņiem. Viņš nav pratis runāt nevienā valodā. Zēns nogādāts Maskavā, nomazgāts, saņēmis medicīnisko palīdzību, pedikīru un manikīru, kā arī dažas maltītes, bet pie pirmās izdevības aizbēdzis.

Kamēr pasaulē ir bērni, kuri uzaug mežā, aptuveni 80 no pasaules mammām ir miljardieres, kuru kopējā īpašumu vērtība tiek lēsta ap 320 miljardiem ASV dolāru, vēsta "Forbes". Tiesa, liela daļa no viņām bagātību mantojušas no saviem vīriem vai tēviem, taču dažas to nopelnījušas pašas, paralēli audzinot bērnus.

Pasaules bagātākā mamma ir amerikāniete Kristija Valtone, kuras īpašumu vērtība vēl pirms dažiem gadiem tika lēsta 26,5 miljardi ASV dolāru. Savu bagātību viņa ieguva pārņemot vīra biznesu, kurš savukārt bija viens no ASV lielāko tirdzniecības tīklu "Wal-Mart Stores" dibinātāja bērniem. Viņai ir viens bērns.

Otra bagātākā māmiņa ir francūziete Liliana Betenkorta. Savus 23,5 miljardus ASV dolāru viņa ieguvusi mantojumā no tēva, kurš savulaik radīja kosmētikas zīmolu "L'Oréal".

88 gadus vecajai sievietei ir trīs bērni, kuri ar tiesu palīdzību jau ilgus gadus cenšas sadalīt vectēva atstātos īpašumus.

Trešā bagātākā mamma ir čīliete Airisa Fontbona. Viņas nelaiķis vīrs Androniko Luksiks pirms nāves vadīja vienu no pasaules ievērojamākajām vara ieguves un pārstrādes kompānijām "Antofagasta". Viens no viņu trim bērniem Žans Pols patlaban ieņem uzņēmuma vadītāja amatu.

Arī slavenību vidū netrūkst bagātu mammu un daļa no viņām dažādu iemeslu dēļ izvēlas bērnus adoptēt.

Viena no slavenākajām mammām-adoptētājām ir Breda Pita ilggadēja dzīvesbiedre Andželīna Džolija (attēlā), kura kopā ar dzīvesbiedru ir adoptējusi trīs bērnus. Kambodžā dzimušais Medokss 2002. gadā tika adoptēts, vēl būdams zīdainis, Pakss nāk no Vjetnamas, bet meitiņa Zahara dzimusi 2005. gadā Etiopijā. Džolijai un Pitam ir arī trīs pašu bērni.

Eksotiskās valstīs adoptēt bērnus izrādījies visai stilīgi, jo pēdējā desmitgadē par adoptētājiem kļuvušas arī citas Holivudas zvaigznes - Čarlīze Terona, Kristīna Deivisa, Denīza Ričardsa, Sandra Buloka, Ketrīna Heigla, Nikola Kidmena, Kalista Flokhārta, Mišela Feifere, Mega Raiena, Šārona Stouna un citas.

Tāpat adoptētāju vidū ir arī citu nozaru zvaigznes, piemēram, slavenā popdīva Madonna.

Kamēr Džolijas un Pita adoptēšanas gadījums kļuvis teju vai par modes lietu, kuru pasaules dzeltenie mediji aprakstījuši visās detaļās, bieži piemirstas palikušas slavenās pamātes. Sabiedrības krējuma attiecību statusu izmaiņas dažiem šķiet tik ikdienišķas, ka tiek aizmirsts par bērniem, kuri nākuši pasaulē viņu iepriekšējās attiecībās.

Tā savulaik žurnālisti ar lielu interesi intervēja aktrisi Meganu Foksu (attēlā) par viņas kā topošās mātes izjūtām, gaidot pirmdzimto, bet bija piemirsuši faktu, ka viņa jau vairākus gadus ir gandrīz kā māte sava vīra Braiena Ostina Grīna dēlam Kaziusam.

Foksa ar mazo zēnu kopā pavadījusi laiku kopš viņa trīs gadu vecuma - stāstījusi vakara pasakas un vēlāk vedusi uz skolu un dažādām nodarbībām.

Bet viņa nebūt nav vienīgā. Arī aktrise Torija Spelinga, kurai kopā ar vīru Dīnu Makdermontu ir jau četri pašu bērni, ir pamāte vēl pieciem vīra bērniem no viņa iepriekšējās laulības.

Izrādās, Ginesa Pasaules rekordu grāmatā joprojām ir milzu iespējas reģistrēt visdažādākos rekordus. Visai plašās iespējas apliecina kategorija "Pirmā mātes un dēla komanda, kas ar airu laivu pārpeldējusi okeānu".

Šis rekords pieder Dženisai Mīkai un Danielam Bailzam (attēlā) no Lielbritānijas, kuri no 1997. gada 12. oktobra līdz 1998. gada 21. janvārim pārīrās pār Atlantijas okeānu.

Kāda mamma, kurai nav piedzimis dēls, gan plinti krūmos nav metusi un uzstādījusi nākamo Ginesa Pasaules rekordu - pirmā aizīrusies pāri okeānam komandā ar meitu. Sāra un Sallija Ketlas pār okeānu pārpeldējušas laika posmā no 2004. gada 20. janvāra līdz tā paša gada piektajam maijam.

Interesanti, ka abu minēto rekordu nosacījumos nekas nav minēts par to, kuram okeānam ir jāpārpeld un kādā laika posmā tas izdarāms - galvenais bija būt pirmajiem.

Dēla un mātes tandēmam - Mīkai un Bailzam - pieder arī kāds cits rekords - viņi pirmie kā dēla un mātes komanda 2007. gada maijā, 24 dienās noejot 560 kilometrus, sasniedza Ziemeļpolu.

Kamēr Latvijā tiek tiesāta kāda medicīnas māsa, kura, iespējams, nogalinājusi vienu savu bērnu un neatgriezeniski sabojājusi veselību otram, pasaulē līdzīgu un vēl šaušalīgāku piemēru netrūkst.

Viena no briesmīgākajām mātēm ASV vēsturē bijusi Belle Gannesa (attēlā), kura dzīvoja no 1859. gada līdz 1931. gadam. Tiek uzskatīts, ka viņa nogalinājusi divus savus vīrus un vairākus bērnus. Pierādīta gan esot tikai divu meitu, mīļākā un kādu draugu slepkavība.

Viņas motivācija bijusi vienkārša - dzīvības apdrošināšanas pabalsti par vīriem un bērniem un bagātības, ko pēc slepkavības viņa nozagusi saviem mīlniekiem, bijušas viņas galvenais ienākuma avots. Tiek uzskatīts, ka viņas upuru skaits varētu būt ap divdesmit, taču dažas leģendas vēsta arī par simtu.

Vēl kāda māte, kas savus bērnus un vīrus slepkavojusi ienākumu dēļ, bijusi Lielbritānijas iedzīvotāja Mērija Anna Kotona. Viņa apprecējās agrā vecumā un savam vīram dāvāja piecus bērnus, kuri gan visai nelaimīgi mira no vēdera vīrusa. Kad ģimene pārcēlās uz kādu citu vietu, šķita, ka nelaime viņiem seko - vēl trīs bērni piedzima un pēc gadiem mira no dažādām kuņģa vainām. Drīz ar kuņģa kaiti aizgāja arī vīrs.

Katūna apprecējās otrreiz, un pēc laba laika mira vēl divi viņas bērni, kā arī jaunais vīrs. Prese atklāja, ka sievieti šīs nelaimes vajā pa visu Lielbritāniju - atklājās, ka vairāku gadu laikā viņa zaudējusi trīs vīrus, mīļāko, savu māti un prāvu bariņu bērnu, kuri visi kā viens miruši kāda vēdera drudža dēļ, bet sieviete saņēmusi kompensācijas par ciešanām.

Atklājās, ka ikreiz viņa savus sirgstošos tuviniekus bija apdrošinājusi un pēcāk nobeigusi ar arsēnu. Viņu pakāra 1873. gadā.